Krievijas budžetā šī gada aprīlī gaidāms pamatīgs naudas pieplūdums no naftas nodokļiem. Pēc jaunākajiem aprēķiniem, ieņēmumi no galvenā naftas ieguves nodokļa varētu dubultoties un sasniegt aptuveni 9 miljardus dolāru.
Šāds krasas lēciens ir tieši saistīts ar pašreizējo enerģētikas krīzi pasaulē, kas sākās pēc militārajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Naftas tirgotāji norāda, ka šī ir viena no nopietnākajām energoresursu krīzēm pēdējo gadu laikā.
Konflikts Tuvajos Austrumos un naftas cenas
Galvenais iemesls, kāpēc naftas cenas pasaules tirgos strauji pieauga, ir saspīlējums starp ASV, Izraēlu un Irānu. Pēc februāra beigās notikušajiem uzlidojumiem Irāna praktiski slēdza Hormuza šaurumu. Tā ir kritiski svarīga vieta globālajai tirdzniecībai, jo caur šo šaurumu tiek transportēta aptuveni piektā daļa no visas pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes plūsmām.
Tiklīdz šis ceļš tika bloķēts, “Brent” naftas cenas biržās strauji uzskrēja augšā, pārsniedzot 100 dolāru atzīmi par barelu. Krievijai kā lielai naftas eksportētājai šāda situācija ir izdevīga, jo tās nodokļu sistēma ir tieši piesaistīta tam, cik dārgi nafta tiek pārdota un cik daudz tās tiek iegūts.
Kā mainījusies Krievijas nodokļu sistēma
Interesanti, ka kopš 2024. gada sākuma Krievija ir mainījusi savu nodokļu politiku. Iepriekš naftas uzņēmumi maksāja eksporta nodevas, taču tagad tās ir atceltas. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz dabas resursu ieguves nodokli. Tas nozīmē, ka valsts kasi papildina maksājumi par katru iegūto naftas tonnu, neatkarīgi no tā, vai tā paliek iekšējā tirgū vai tiek sūtīta uz ārzemēm.
Aprēķini rāda, ka aprīlī ieņēmumi no šī nodokļa sasniegs aptuveni 700 miljardus rubļu. Salīdzinājumam – vēl martā šī summa bija 327 miljardi rubļu. Ja skatāmies uz pagājušā gada aprīli, tad pieaugums ir apmēram 10%. Kopumā visam 2026. gadam Krievija budžetā ir ieplānojusi saņemt gandrīz 8 triljonus rubļu tikai no šī viena nodokļa veida.
Pieprasījums pēc Krievijas energoresursiem
Sakarā ar to, ka pasaules tirgos trūkst naftas, Krievijas “Urals” markas naftas cena martā sasniedza vidēji 77 dolārus par barelu. Tas ir augstākais rādītājs kopš pagājušā gada rudens. Salīdzinot ar februāri, kad cena bija ap 44 dolāriem, kāpums ir iespaidīgs – vairāk nekā 70%.
Krievijas valdība apgalvo, ka šobrīd saņem milzīgu skaitu pieprasījumu pēc energoresursiem no dažādām pasaules valstīm. Globālā krīze ir tiktāl satricinājusi naftas un gāzes tirgus pamatus, ka daudzi pircēji meklē jebkādas iespējas nodrošināt savas vajadzības, neraugoties uz politiskajiem apstākļiem vai iepriekšējiem plāniem.
Ar kādām grūtībām jāsaskaras Krievijas budžetam
Lai gan naftas nauda plūst straujāk, ekonomisti norāda, ka 2026. gads Krievijai vienalga būs smags. Valsts budžetā joprojām ir liels deficīts. Pirmajos trīs mēnešos izdevumi pārsniedza ienākumus par vairāk nekā 4,5 triljoniem rubļu. Tas nozīmē, ka pat ar papildu naftas ienākumiem nepietiek, lai pilnībā nosegtu visus valsts tēriņus.
Papildu risku rada arī uzbrukumi Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām un noliktavām ne tikai rada tiešus zaudējumus, bet arī liek samazināt ieguves apjomus. Tas savukārt nākotnē var nozīmēt mazākus nodokļu ieņēmumus. Cik ilgi Krievija varēs baudīt šo finanšu papildinājumu, būs atkarīgs no tā, cik ilgi saglabāsies saspīlētā situācija ap Irānu un cik ilgi naftas cenas paliks tik augstas.
