Norvēģijas naftas eksports šī gada martā ir sasniedzis vēl nebijušus augstumus, nodrošinot valstij rekordlielus ienākumus. Galvenais iemesls šādam lēcienam ir saspīlētā situācija pasaulē – karš Irānā un stratēģiski svarīgā Hormuza šauruma slēgšana.
Šie notikumi izraisīja strauju naftas cenu kāpumu visā pasaulē, no kā Norvēģija kā lielākā energoresursu ražotāja Eiropā ir guvusi tiešu labumu. Kamēr citviet valda bažas par enerģētisko drošību, Norvēģijas ostās darbs rit pilnā sparā, un eksporta vērtība turpina augt.
Rekordlieli ienākumi un cenu kāpums
Norvēģijas statistikas pārvalde nupat apstiprinājusi, ka marta mēnesis valsts budžetam ir bijis neparasti veiksmīgs. Jēlnaftas eksports sasniedza gandrīz 60 miljardus kronu, kas ir par 68% vairāk nekā tajā pašā laikā pirms gada. Vidējā naftas cena martā bija ap 1014 kronām par barelu – tas ir augstākais līmenis pēdējo pāris gadu laikā.
Eksperti skaidro, ka Hormuza šauruma slēgšana radīja pamatīgu triecienu pasaules tirgum. Pa šo šaurumu miera laikos tiek vests aptuveni katrs piektais barels jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes. Kad šī piegādes artērija tika slēgta, tirgū radās iztrūkums, un cenas uzreiz uzšāvās debesīs. Norvēģija, kas atrodas drošā reģionā un nav tieši iesaistīta šajā konfliktā, spēja aizpildīt daļu no šī iztrūkuma, pārdodot savus resursus par vēsturiski augstu cenu.
Trampa kritika un enerģētikas diskusijas
Norvēģijas panākumi nav palikuši nepamanīti arī otrpus okeānam. ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo tīklu platformā “Truth Social” nesen veltīja diezgan asus vārdus situācijai Eiropā. Viņš kritizēja Lielbritāniju par to, ka tā neizmanto savas rezerves Ziemeļjūrā, kamēr Eiropai izmisīgi trūkst enerģijas.
Tramps norādīja, ka Norvēģija šobrīd gūst milzu peļņu, pārdodot naftu britiem par divtik lielu cenu. Viņaprāt, Aberdīnas pilsētai Skotijā būtu jāpiedzīvo ekonomisks uzplaukums, ja vien tiktu dota atļauja jauniem urbumiem. Šie izteikumi kārtējo reizi uzkurināja diskusijas par to, cik lielā mērā Eiropas valstīm vajadzētu paļauties uz kaimiņiem un cik daudz iegūt pašām savā teritorijā.
Kur paliek visa šī nauda?
Norvēģija jau gadu desmitiem ir pazīstama ar savu prātīgo pieeju dabas bagātību izmantošanai. Valsts neiztērē visu peļņu uzreiz, bet gan ieskaita to savā valsts pensiju fondā, kas ir lielākais šāda veida fonds pasaulē. Pašlaik fonda aktīvu vērtība pārsniedz divus triljonus dolāru.
Šis fonds tika izveidots jau deviņdesmito gadu sākumā ar ļoti konkrētu mērķi – nodrošināt Norvēģijas labklājības valsts finansēšanu nākotnē. Norvēģi apzinās, ka naftas un gāzes laikmets kādreiz beigsies vai pieprasījums pēc tiem ievērojami samazināsies. Tāpēc šodienas rekordpeļņa tiek uzkrāta un investēta visā pasaulē, lai pat pēc vairākiem gadu desmitiem valsts iedzīvotāji varētu baudīt augstu dzīves līmeni, pat ja Norvēģijas naftas platformas Ziemeļjūrā vairs nedarbosies.
Kopš Krievijas energoresursu nozīme Eiropā ir mazinājusies, Norvēģija ir kļuvusi par galveno spēlētāju reģionā. Tā nodrošina milzīgu daļu no Eiropas valstīm nepieciešamās gāzes un naftas. Lai gan pašlaik augstās cenas palīdz Norvēģijai pelnīt, tas rada arī lielu atbildību. Eiropas kaimiņvalstis uzmanīgi seko līdzi Oslo lēmumiem, jo no Norvēģijas piegāžu stabilitātes šobrīd ir atkarīga daudzu rūpnīcu darbība un siltums miljonu mājokļos.
Martā piedzīvotais eksporta lēciens parāda, ka Norvēģija spēj reaģēt uz tirgus satricinājumiem, taču vienlaikus tas liek domāt par to, cik trausla ir visas pasaules enerģētikas sistēma, ja viena šauruma slēgšana Tuvajos Austrumos var tik krasi mainīt situāciju Skandināvijā.
