Eiropas Komisija ir nolēmusi ieviest jaunus nodokļus stikla šķiedrai, ko ražo Ķīnas uzņēmumi, kuri darbojas ārpus savas valsts robežām. Šis lēmums attiecas uz ražotnēm Ēģiptē, Bahreinā un Taizemē, jo ir pamanīts, ka Ķīna izmanto šīs valstis, lai izvairītos no Eiropas Savienības tirdzniecības ierobežojumiem.
Stikla šķiedra ir ļoti svarīgs materiāls, ko izmanto atjaunojamās enerģijas nozarē, piemēram, vēja ģeneratoru detaļu ražošanā. Ieviešot papildu tarifus, Eiropa mēģina aizsargāt vietējos ražotājus no lētām un subsidētām precēm, kas pārpludina tirgu.
Jauni nodokļi, lai apturētu viltīgu taktiku
Eiropas Savienība jau sen cīnās ar Ķīnas eksporta milzīgo spiedienu. Šoreiz uzmanības centrā ir nonākusi Ķīnas stratēģija būvēt rūpnīcas citās valstīs, lai uz produkcijas nebūtu marķējuma “ražots Ķīnā”. Tādā veidā uzņēmumi mēģina apiet tarifus, kas attiecas tieši uz Ķīnas precēm. Brisele ir noteikusi, ka turpmāk stikla šķiedrai no minētajām valstīm tiks piemēroti papildu nodokļi robežās no 11% līdz vairāk nekā 25% no preces vērtības.
Nozares eksperti atzīst, ka šis ir svarīgs signāls, kas apstiprina negodīgas tirdzniecības prakses esamību. Tomēr daudzi ražotāji Eiropā uzskata, ka šie pasākumi ir nepietiekami. Viņi norāda, ka Ķīnas investīcijas trešajās valstīs ir ļoti agresīvas un mērķtiecīgas, tāpēc ar nelielu nodokļu palielināšanu var nepietikt, lai pilnībā apturētu lēto preču plūsmu.
Miljardu investīcijas un jauni ceļi
Ķīna savā programmā “Viena josla, viens ceļš” ir ieguldījusi milzīgas summas – kopumā ap vienu triljonu dolāru. Šī programma ir paredzēta, lai stiprinātu tirdzniecības saites visā Eirāzijā, Latīņamerikā un Āfrikā. Tā ietver ne tikai ceļu un ostu būvniecību, bet arī rūpnīcu pārcelšanu uz citām valstīm. Tas palīdz Ķīnas valsts uzņēmumiem nostiprināties jaunos tirgos un atrast ceļus, kā nogādāt savas preces uz Eiropu bez liekiem šķēršļiem.
Jau kopš 2010. gada Eiropas Komisija ir mēģinājusi ierobežot tiešo importu no Ķīnas. Reaģējot uz to, Ķīnas ražotāji vienkārši pārcēla ražošanu uz Ēģipti un Bahreinu. Rezultātā imports no šīm vietām strauji pieauga, un 2024. gadā stikla šķiedra no šīm valstīm un Taizemes jau aizņēma gandrīz ceturto daļu no visa Eiropas tirgus. Tikai no Ēģiptes vien nāk 18% no kopējā apjoma, kas vietējiem ražotājiem liek justies ļoti apdraudētiem.
Draudi darba vietām un vietējai rūpniecībai
Eiropas stikla šķiedras ražotāji un arodbiedrības jau vairāk nekā desmit gadus mēģina panākt stingrāku rīcību no Briseles puses. Viņi uzsver, ka šī nozare Eiropas Savienībā tiešā veidā nodrošina darbu vairāk nekā 4500 cilvēkiem. Turklāt pastāv vēl simtiem tūkstošu netiešo darba vietu, kas ir saistītas ar piegādes ķēdēm un apstrādi.
Pastāv nopietnas bažas, ka, neko nemainot, Eiropas rūpnīcas var sākt vērties ciet. Arodbiedrību pārstāvji brīdina, ka ilgtermiņā situācija var kļūt vēl dramatiskāka, ja netiks ieņemta vēl stingrāka pozīcija pret Ķīnas īstenoto tirdzniecības politiku. Rūpnīcu slēgšana ne tikai nozīmētu cilvēku palikšanu bez darba, bet arī vājinātu Eiropas spēju pašai ražot nepieciešamos materiālus savai enerģētikas neatkarībai.
Kāpēc ar nodokļiem varētu būt par maz?
Ražotāju apvienības norāda, ka pašreizējie nodokļi ir tikai pirmais solis. Viņuprāt, Ķīnas uzņēmumi saņem tik lielas valsts subsīdijas, ka tie var atļauties pārdot preces Eiropā pat zem pašizmaksas. Tas izkropļo konkurenci un padara vietējo ražošanu neizdevīgu. Eiropa šobrīd atrodas sarežģītā situācijā – no vienas puses, tai ir vajadzīgi lēti materiāli “zaļajai pārejai”, bet no otras puses, tā nedrīkst pieļaut savas industrijas sabrukumu.
Šī nav pirmā reize, kad Brisele mēģina ierobežot Ķīnas preces, kas tiek ražotas citur. Līdzīgi pasākumi jau agrāk tikuši vērsti pret alumīnija foliju no Taizemes un stikla šķiedru no Turcijas. Tomēr katru reizi, kad tiek ieviesti jauni ierobežojumi, ražotāji meklē jaunus veidus un valstis, caur kurām turpināt eksportu. Tas liek domāt, ka tirdzniecības karš šajā jomā būs ilgs un prasīs arvien jaunas un radošas pieejas no Eiropas Savienības puses.
