Daudziem tas nepatiks, bet es ilgi cietos un beigās neizturēju – aizbēgu

Vīrietis nolēma aizbēgt no ģimenes, jo dzīvoklī ir bardaks.

– …Esmu noguris no tā visa! – nesen sacīja divdesmit deviņus gadus vecās Katrīnas vīrs. – Negribu iet mājās. Atgriežos, bet tur viss kā vienmēr! Mūžīgs bardaks: visur rotaļlietas, sakaltis ēdiens un netīrumi…

Izlietnē ir nemazgātu trauku kalns! Ledusskapī jau sen ir pakārusies pele, esmu noguris no tā visa! .. Es nolēmu, ka pagaidām padzīvošu pie mātes, un… ja nekas nemainīsies, mēs šķirsimies, jo es nevaru ilgāk dzīvo tādos netīrumos! …

Katrīna dzīvo ar vīru un dēlu, kuram drīz paliks divi gadiņi. Vīrs strādā, Katrīna atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Protams, saimniece viņa ir nekam nederīga.

Visas lietas ir izmētātas, pie kārtības viņa nav vispār pieradusi. Kamēr ģimenē nebija ienācis bērniņš, mājās izdevās uzturēt kārtību nedaudz labāk. Viņa ar vīru kopā uzkopa dzīvokli brīvdienās. Tad viņai ar vīru attiecības bija daudz labākas nekā pašlaik.

Tolaik viņi dzīvoja ar vērienu, neko sev neliedza, jā, un arī jūtas bija vēl pavisam svaigas… Pēc bērniņa parādīšanās viss mainījās. Dzīvoklī parādījās daudz vairāk lietu, pietrūka viena skapja. Vienistabas dzīvoklī bija iebāzti ratiņi, bērnu velosipēds un bērnu gultiņa, kā arī negludinātas veļas kalns.

Bērns ir pārāk zinātkārs, te vienā brīdī viņš ielien skapī, lai pārkārotu visus plauktus, te citā brīdī ievieš kārtību virtuvē pēc savas izpratnes. Viņš visu laiku prasa uzmanību. Katrīnai tagad bieži nepietiek laika ne tikai savest kārtībā santehniku, bet pat nomazgāt traukus.

Vīrs vispār atteicies palīdzēt mājas lietās, jo uzskata, ka tas ir negodīgi, ja viņš strādā darbā un viņam kaut kas jādara vēl arī mājās. Viņš ceļas agri, iet gulēt vēlu, viņam ir saspringts darbs. Turklāt vēl arī līdz darbam ir tāls ceļš.

Katrīna visu dienu sēž mājās ar bērnu. Viņiem ir vienistabas dzīvoklis nevis trīsstāvu apartamenti, tāpēc ieviest kārtību vienā istabā pat viņai ir pa spēkam. Nelīgs taču kalponi, lai uzkoptu vienistabas dzīvokli, un tam arī ģimenei nav lieku līdzekļu.

Katrīna zināja, ka vīram nepatīk bardaks dzīvoklī, jo šī iemesla dēļ viņi strīdējās ne pirmo reizi vien. Vīrs bieži mēģināja sievai teikt, ka nekārtība viņu tracina. Viņš viņai lūdza pa labam, strīdējās, rīkoja boikotu. Visiem strīdiem bija īslaicīgs efekts, jo jau pēc pāris nedēļām viss nostājās vecajās sliedēs: dzīvoklī atkal parādījās nemazgātu trauku kalni, izmētātas lietas un negludināta veļa.

Šodien vīra pacietības mērs bija pilns un viņš pārcēlās pie mātes. Viņš pie mātes nakšņo jau ceturto nakti.

–  Tik paskat, kā komandē! Ja viņam nepieciešama kārtība, tad lai pats to arī ievieš. Tu pat nedomā saukt viņu atpakaļ. Tev ar viņu jāšķiras, jo viņš nav tevis cienīgs. – Katrīnai sacīja viena draudzene.

–  Tev taču dziļākajā būtībā nav taisnība! – piesardzīgi sacīja citas. – Tev nevajag tā uzvesties! Tu taču esi sieviete un ģimenes pavarda sargātāja! Ja tu pazaudēsi vīru, jo negribi uzturēt dzīvoklī kārtību, tā būs nepiedodam muļķība. Tev ātri nepieciešams savu dzīvesveidu organizēt tā, lai dzīvoklī būtu tīri un patīkami.

Bet kā jums šķiet, kurš ir vainīgs šajā situācijā: vīrs, kurš grib, lai mājā būtu tīrs, vai Katrīna, kura nevēlas uzturēt kārtību mājā?

Lasi vēl: Noskaidro, Pāvels Globs nosauca aprīli par bīstamu laiku, vairākām zvaigžņu zīmēm

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru