Reaģējot uz straujo degvielas cenu kāpumu, ko veicinājusi nestabilā situācija Tuvajos Austrumos, Latvijas publiskajā telpā arvien skaļāk izskan priekšlikums ieviest īpašu virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem
Šīs idejas pamatā ir pieņēmums, ka uzņēmēji gūst nepamatoti lielu peļņu uz globālās krīzes rēķina. Tomēr ekspertu vidū šāda pieeja tiek vērtēta kritiski. Latvijas Universitātes lektore Līga Leitāne TV24 raidījumā “Naudas cena” norādīja, ka virspeļņas aplikšana ar papildu nodokļiem vai cenu griestu noteikšana ir uzskatāma par soli komunisma virzienā. Viņas vērtējumā šādi mehānismi ilgtermiņā nesniedz nekādu labumu ne pašiem uzņēmējiem, ne arī gala patērētājiem.
Polijas stratēģija kā operatīvs risinājums
Tā vietā, lai ieviestu jaunus nodokļus, L. Leitāne aicina pārņemt Polijas pieredzi, kas pēdējos gados ir pierādījusi savu efektivitāti. Polijas valdība krīzes brīžos — gan pandēmijas laikā, gan pēc situācijas Ukrainā — izvēlējās rīkoties nekavējoties, samazinot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN) degvielai. Šāds solis nodrošina tūlītēju efektu, samazinot izmaksas iedzīvotājiem šeit un tagad, atšķirībā no virspeļņas nodokļa, kura ieņēmumi valsts budžetā nonāktu tikai pēc gada, nesniedzot nekādu palīdzību aktuālajā krīzes brīdī.
Valsts pārvaldes rīcības efektivitāte
Kritiku par Latvijas pieeju krīžu vadībā izteica arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsvēra, ka Polijas piemērs kalpo kā apliecinājums tam, ka valdības spēj pieņemt operatīvus un drosmīgus lēmumus, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Turpretī Latvijā bieži vērojama pretēja tendence: sākotnēji sabiedrība tiek biedēta ar dažādiem ierobežojumiem, pēc tam tiek izskatīti vairāki teorētiski varianti, bet noslēgumā amatpersonas vienkārši nogaida, cerot, ka tirgus situācija sakārtosies pati no sevis bez aktīvas valsts iejaukšanās.