Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdienas pēcpusdienā oktobra sanāksmē samazināja procentu likmes, kopš jūnija veicot jau trešo samazinājumu pēc kārtas.
Jaunās procentu likmes tika noteiktas 3.40% apmērā galvenajām refinansēšanas operācijām, 3.65% apmērā – aizdevumu iespējai uz nakti un 3.25% apmērā – noguldījumu iespējai.
Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, ja tās aizņemas naudu no ECB uz vienu nedēļu, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir cena, ko bankas maksā, ja tām nepieciešams aizņemties naudu no centrālās bankas uz nakti. Savukārt noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ko bankas saņem, noguldot naudu ECB uz nakti.
“ECB Padome šodien nolēma samazināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Īpaši lēmums samazināt noguldījumu iespējas likmi – likmi, ar kuras palīdzību ECB Padome nosaka monetārās politikas nostāju, – pamatojas uz tās atjaunināto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku,” teikts ECB paziņojumā.
“Iegūtā informācija par inflāciju liecina, ka dezinflācijas process norit veiksmīgi. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenie negatīvie ekonomiskās aktivitātes rādītāju pārsteigumi. Tikmēr finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši,” tā piebilda.
Inflācijas kritums
Lēmums samazināt aizņemšanās izmaksas tika pieņemts, kad septembrī inflācija eirozonā samazinājās līdz pārskatītajam 1.7% līmenim (2.2% augustā). Šis rezultāts ir pirmā reize trīs gadu laikā, kad kopējā inflācija ir samazinājusies zem ECB noteiktā 2% mērķa.
Samazināšanos galvenokārt noteica enerģijas cenu kritums, lai gan pamatinflācija – neietverot svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas – joprojām bija stabilāka un sasniedza 2.7%, nedaudz samazinoties no 2.8%. Arī pakalpojumu inflācija ir spītīga, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 3.9%.
Neraugoties uz to, gaidāms, ka kopējā inflācija atlikušajā 2024. gada periodā saglabāsies aptuveni 2% līmenī, lai gan, pēc ekonomistu domām, tā varētu nedaudz pārsniegt mērķi.
“Jaunākie notikumi stiprina mūsu pārliecību, ka inflācija savlaicīgi atgriezīsies pie mērķa līmeņa,” Lagarda pagājušajā mēnesī sacīja Eiropas Savienības parlamenta sēdē Briselē. Viņa piebilda, ka ECB “ņems to vērā” oktobra monetārās politikas sanāksmē.
Vāja izaugsme
Pazīmes, ka eirozonas tautsaimniecībā vērojama stagnācija, arī veicināja ceturtdienas procentu likmju samazināšanu, daudziem cerot, ka samazinātās aizņemšanās izmaksas tagad stimulēs tēriņus.
Izaugsme 2024. gada 2. ceturksnī bija gausa – 0,2 %, kas salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm par 0,3 % samazinājās. “To noteica zemāks, nekā gaidīts, privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kā arī vājāki krājumi, neraugoties uz lielāku, nekā gaidīts, neto tirdzniecības devumu,” norādīja ECB.
Paredzamā izaugsme 3. ceturksnī ir 0.2%, savukārt ECB sagaida, ka gada kopējais pieaugums būs 0.8%, kas ir mazāk nekā jūnijā prognozētie 0.9%.
Prognozes 2025. gadam tika samazinātas no 1.4% līdz 1.3%. Aplūkojot citus rādītājus, HCOB eirozonas saliktais PMI septembrī samazinājās.
PMI kopējais rādītājs, kura pamatā ir apstrādes rūpniecības un pakalpojumu sektora dalībnieku aptaujas atbildes, noslīdēja zem 50 punktu sliekšņa, liecinot par privātā sektora aktivitātes sarukumu.
Īpaši smagā situācijā ir Vācija, kas ir eirozonas lielākā ekonomika. Tiek prognozēts, ka tās ekonomika 2024. gadā saruks par 0,2 % pēc 0,3 % sarukuma 2023. gadā.
ECB ceturtdienas solis seko pēc tam, kad ASV Federālo rezervju sistēma pagājušajā mēnesī samazināja procentu likmes par 50 bāzes punktiem, kas bija pirmais samazinājums kopš 2020. gada sākuma.