Eiropas Komisija pašlaik izskata iespēju ieviest jaunu nodokli enerģētikas uzņēmumu negaidīti lielajai peļņai. Šī iecere radusies, jo enerģijas cenas strauji pieaug saistībā ar karadarbību Irānā un saspīlējumu reģionā.
Piecas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vērsušās pie Komisijas ar aicinājumu godīgāk sadalīt finansiālo slogu, kas pašlaik gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Līdzīgs mehānisms jau tika izmantots 2022. gadā, kad Eiropa saskārās ar dabasgāzes krīzi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Pieredze no iepriekšējās enerģētikas krīzes
gada notikumi parādīja, ka tā saucamais “solidaritātes devums” var būt efektīvs rīks. Toreiz iekasētie līdzekļi, kas sasniedza aptuveni 28 miljardus eiro, palīdzēja mazāk aizsargātām valstīm un iedzīvotājiem tikt galā ar milzīgajiem rēķiniem. Komisijas pārstāve Luīze Bogē norāda, ka, lai gan pašreizējā situācija nav identiska, toreiz gūtā mācība ir ļoti vērtīga.
Šoreiz iniciatīvu izrāda Austrija, Vācija, Itālija, Portugāle un Spānija. Šīs valstis uzskata, ka ir nepieciešams ierobežot naftas un gāzes gigantu peļņu, lai palīdzētu iedzīvotājiem segt pieaugošās enerģijas izmaksas. Turklāt tiek ierosināts nodokli attiecināt arī uz to peļņu, ko starptautiskie uzņēmumi gūst ārpus Eiropas Savienības robežām.
Kāpēc pašreizējā situācija ir tik sarežģīta
Pašreizējā krīze tiek vērtēta kā vēl nopietnāka nekā iepriekšējā. Galvenais iemesls ir Hormuza šauruma daļēja blokāde, kas radusies pēc ASV un Izraēlas militārajiem triecieniem februāra beigās. Caur šo šaurumu parasti plūst milzīgs apjoms pasaules naftas, bet tagad šī piegādes artērija ir praktiski paralizēta.
Piegāžu pārrāvumi no Persijas līča valstīm nozīmē, ka tirgū trūkst aptuveni 20 % no globālā naftas apjoma. Tas automātiski dzen cenas uz augšu. Tikmēr Eiropas valstis jau ir iztērējušas miljardiem eiro, mēģinot mākslīgi samazināt degvielas cenas vai ieviešot cenu griestus, lai pasargātu savu ekonomiku no sabrukuma.
Diskusijas par to, kas ir “nejauša” peļņa
Ekspertu vidū nav vienprātības par to, vai uzņēmumu peļņa tiešām ir uzskatāma par nepamatotu. Daļa analītiķu norāda, ka arī pašiem naftas uzņēmumiem viss kļūst dārgāks. Piemēram, stratēģisko rezervju papildināšana nākotnē prasīs daudz lielākus ieguldījumus nekā parasti. Viņi brīdina, ka jauni nodokļi varētu atturēt uzņēmumus no investīcijām zaļajā enerģijā un jaunos projektos.
No otras puses, nodokļu taisnīguma aizstāvji skaidro, ka šī peļņa nav radusies uzņēmumu produktivitātes vai gudru lēmumu dēļ. Tā ir tīra “veiksme”, ko radījuši ārēji, neparedzēti apstākļi un karš. Viņi salīdzina šādu nodokli ar progresīvo ienākuma nodokli – tiem, kuriem neparedzēti paveicies nopelnīt vairāk uz krīzes rēķina, būtu jādod lielāks ieguldījums kopējā sabiedrības labā.
Nozares bažas un vides aizstāvju viedoklis
Naftas un gāzes nozares pārstāvji uz šādām iecerēm raugās ļoti skeptiski. Viņu galvenais arguments ir neprognozējamība. Ja nodokļi tiek mainīti katru reizi, kad tirgū notiek svārstības, uzņēmumi nevar plānot ilgtermiņa attīstību. Tas var novest pie naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšanas Eiropā, kas savukārt palielinātu atkarību no importētās degvielas.
Turpretī vides organizācijas uzskata, ka pašreizējā pieeja – vienkārši dotācijas cenu samazināšanai – tikai tukšo valstu budžetus, bet neatrisina problēmu pēc būtības. Viņuprāt, iekasētie nodokļi no virspeļņas būtu jānovirza enerģijas pieprasījuma samazināšanai un straujākai pārejai uz atjaunojamiem resursiem. Tas būtu ilgtermiņa risinājums, kas padarītu Eiropu mazāk atkarīgu no svārstīgajām fosilo kurināmo cenām un konfliktiem citos pasaules reģionos.
