Eiropas ražošanas sektors turpina cīnīties ar grūtībām un padziļinātu lejupslīdi. Vācijā un Francijā ir vērojams kritums, bet papildu problēmas rada izmaksu pieaugums.
Krīze, kas ir pārņēmusi Eiropas apstrādes rūpniecības nozari, šķiet, vēl nav beigusies, un gaisma tuneļa galā kļūst arvien vājāka.
Kā liecina S&P Global Purchasing Managers’ Index (PMI) apsekojums, augusts atnesa vēl vienu sliktu ziņu vilni, jo privātajā sektorā atkal bija vērojama aktivitātes samazināšanās.
Lai gan augusta galīgajā rādītājā bija vērojama neliela augšupvērsta korekcija no 45,6 līdz 45,8 punktiem, tas joprojām bija zem izšķirošās 50,0 punktu robežas, kas liecina par ilgstošu lejupslīdi. Kopš 2022. gada jūlija indekss ir svārstījies negatīvā teritorijā, atspoguļojot strukturālās problēmas, ar kurām saskaras eiro zonas ražošanas nozare.
Jaunu pasūtījumu ieplūde, kas ir galvenais nākotnes ražošanas rādītājs, 2024. gadā samazinājās līdz šim straujākajā tempā. Samazinoties pieprasījumam, uzņēmumi bija spiesti samazināt izejvielu iepirkumus, samazināt darbinieku skaitu un krājumus. Vēl drūmāku noskaņojumu pastiprināja tas, ka uzņēmēju uzticēšanās līmenis samazinājās līdz piecu mēnešu minimumam, tādējādi uzsverot nenoteiktību, kas joprojām valda nozarē.
Vācija un Francija ir ražošanas nozares lejupslīdes līderes
Apsekojumos aplūkoto valstu vidū Vācija un Francija – divas eiro zonas lielākās ekonomikas – augustā visvairāk ietekmēja kopējo rūpnīcu darbību, un abās valstīs ražošanas apstākļi pasliktinājās. Grieķija, Spānija un Īrija bija vienīgās valstis, kurās bija vērojama izaugsme, lai gan uzlabojumu temps Grieķijā un Spānijā samazinājās.
Kopējā apgrozījuma kritums visā eiro zonā bija vislielākais šogad un atbilda pēdējo 28 mēnešu laikā novērotajam vidējam kritumam. Ietekme bija vērojama arī jauniem eksporta darījumiem, un krituma temps sasniedza straujāko līmeni pēdējo astoņu mēnešu laikā, kas ir skaidra zīme, ka globālais pieprasījums pēc Eiropas precēm samazinās.
Tā rezultātā rūpnīcās visā eiro zonā satraucošā tempā tiek likvidētas darbavietas, un nodarbinātības līmenis samazinās jau 15. mēnesi pēc kārtas.
Augošās ražošanas izmaksas
Nozares problēmas vēl vairāk pasliktina tas, ka eiro zonas ražotāji jau trešo mēnesi pēc kārtas ziņo par pieaugošām ražošanas izmaksām. Lai gan inflācijas temps nedaudz palēninājies, tas joprojām ir tuvu 18 mēnešu augstākajam līmenim, ko nosaka tādi faktori kā augošās enerģijas cenas un piegādes ķēdes traucējumi.
Hamburgas komercbankas galvenais ekonomists Sīruss de la Rubija raksturoja dominējošo noskaņojumu, norādot: “Situācija strauji pasliktinās, un tas notiek strauji. Apstrādes nozare ir iestrēgusi strupceļā, un uzņēmējdarbības apstākļi pasliktinās tikpat stabilā tempā jau trīs mēnešus pēc kārtas, recesijai sasniedzot nogurdinošus 26 mēnešus un turpinot skaitīties.”
Eksperts norādīja, ka gan iekšzemes, gan starptautisko jauno pasūtījumu apjoms turpina samazināties, tādējādi mazinot jebkādas tūlītējas cerības uz atveseļošanos.