Eirozonas IKP pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās, ko veicināja valdības un mājsaimniecību tēriņu pieaugums, kā arī krājumu kāpums.
Piektdien tika publiskota trešā aplēse par eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Saskaņā ar Eurostat datiem IKP pieaugums 2024. gada trešajā ceturksnī sasniedza 0,4%, kas atbilst analītiķu aplēsēm.
Tas bija arī visspēcīgākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā. Pieaugumu galvenokārt noteica mājsaimniecību tēriņu kāpums, savukārt to veicināja arī krājumi un lielāki valdības izdevumi.
Tomēr neto tirdzniecība ierobežoja eirozonas IKP pieaugumu, importam palielinoties par 0,2%, bet eksportam samazinoties par 1,5%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eirozonas IKP pieauguma temps trešajā ceturksnī sasniedza 0,9%, kas arī atbilst tirgus aplēsēm, kā arī pārsniedza 0,5% otrajā ceturksnī.
Kails Čepmens, Ballinger Group valūtas tirgus analītiķis, sacīja: “Spēcīgāka, nekā gaidīts, izaugsme trešajā ceturksnī, šķiet, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc politikas veidotāji sliecas uz likmju samazināšanu par 25 bps, nevis par 50 bps.
“Pastāv spriedze starp atskatīšanos atpakaļ un skatienu uz priekšu, kas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nākamnedēļ būs jāizsver – izaugsme galu galā nebija tik slikta, kā tika gaidīts pēdējo dažu mēnešu laikā, taču maigie PMI un politiskā nenoteiktība Francijā un Vācijā liecina, ka turpmākajos ceturkšņos lietas varētu ievērojami pasliktināties. Ir arī vērts atzīmēt, ka izaugsmes pārsteigumu samazināja Īrijas datu nepastāvība, kur ceturkšņa pieaugums bija milzīgs 3,5% apmērā.”
Vācija izvairās no recesijas, kamēr Spānijas ekonomika saglabā izturību
Runājot par Eiropas lielākajām ekonomikām, Vācijas IKP pieauga par 0,1%. Valstij joprojām ir izdevies apiet lejupslīdi. Tas ir neskatoties uz to, ka Vācija turpina saskarties ar virkni problēmu, piemēram, konkurētspējas kritumu, ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, patērētāju noskaņojuma kritumu un lielāku ekonomisko un politisko nenoteiktību. To veicinājušas arī augstākas enerģijas cenas un spēcīgāka Ķīnas ražotāju konkurence.
Nīderlandes ekonomika 2024. gada trešajā ceturksnī samazinājās līdz 0,8%, salīdzinot ar 1,1% iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt zemāka eksporta pieauguma, saspringta darba tirgus un darba ražīguma krituma dēļ.
Līdzīgi neto eksporta samazināšanās ietekmēja arī Itālijas ekonomiku gada trešajā ceturksnī, kā arī apstrādes rūpniecības lejupslīdi un uzņēmēju un patērētāju uzticības vājināšanos.
Spānijas ekonomika turpināja pieaugt, pieaugot par 0,8% un tādā pašā tempā kā pagājušajā ceturksnī, un šo rādītāju veicināja stabils darba tirgus un patēriņš, kā arī joprojām augsts tūristu skaits. Arī Francijas ekonomika pieauga par 0,4%.