Krievijas minerālmēslu tirgotājiem un importētājiem noteiktās sankcijas nodara lielāku kaitējumu Latvijas ekonomikai, nekā Krievijas – situācija kas izveidojusies uzņēmumā ir ļoti bīstama, ar publiska paziņojuma starpniecību raksta eksperte Kristīne Stalidzāne.
Sankciju sarakstos iekļautajiem Krievijas iedzīvotājiem piederošajiem uzņēmumiem bloķēto bankas kontu dēļ nav iespējams samaksāt par elektroenerģiju, , kas nepieciešama, lai uzturētu amonjaka drošu uzglabāšanas režīmu – tas jāuzglabā sašķidrinātā stāvoklī zemā temperatūrā. Tas draud ar ekoloģisko katastrofu Latvijā.
Tieši drošības apsvērumu dēļ ASV jau atcēlusi sankcijas Krievijas ķīmisko kravu īpašniekiem, piegādātājiem, uzglabātājiem un realizētājiem.
Arī Eiropas Savienība plāno ieviest šādu regulējumu, tādēļ Latvijai, kurā tiek glabātas ievērojamas amonjaka rezerves piegādēm daudzām Eiropas valstīm, būtu lietderīgi aktīvi iestāties par šī produkta apstrādes, uzglabāšanas u.c. nepieciešamajām aktivitātēm ārpus sankciju ietvariem.
Latvijas noteiktās sankcijas pret Krievijas minerālmēslu Latvijas tirdzniecības struktūrām izraisa ienākumu zudumu, darba vietu samazināšanu, sociālās spriedzes palielināšanos un pat protestus, kas šobrīd briest visā Baltijā.
Attiecībā uz termināli „Ventamonjaks“ ir izveidojusies absurda un bīstama situācija. Sakarā ar banku atteikšanos apstrādāt maksājumus terminālis nevar norēķināties par elektroenerģiju, kas nepieciešama, lai uzturētu terminālī esošo 40 000 tonnu amonjaka drošu uzglabāšanas režīmu – tas jāuzglabā sašķidrinātā stāvoklī zemā temperatūrā.
Neiespējamība samaksāt par elektroenerģiju un līdz ar to nespēja nodrošināt drošu amonjaka uzglabāšanu var ietekmēt pilsētas iedzīvotājus. Līdz ar to var teikt, ka Latvija ievēro sankcijas, kaitējot savu pilsoņu drošībai.
ASV ir atcēlusi sankcijas attiecībā uz Krievijas mēslojumiem un ir tos iekļāvusi pirmās nepieciešamības preču grupā. Krievijas ražojuma mēslojumu pārdošanas apjomi ASV pieaug.
Paredzams, ka Eiropas Savienība varētu sekot ASV piemēram un atcelt vai mīkstināt attiecībā uz Krievijas mēslojumiem noteiktās sankcijas. Latvijai šajā jautājumā ES ir jāieņem nevis nogaidoša, bet aktīva nostāja, tādējādi aizstāvot savas valsts ekonomiskās un vides intereses.
Nosakot sankcijas, ir svarīgi nenodarīt lielāku kaitējumu Latvijai nekā Krievijai.
Latvijas lauksaimniecības nozarei ir ļoti nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem mūsu augsnē ir problemātiski izaudzēt kvalitatīvus graudus un dārzeņus. Līdz šim lielākā daļa minerālmēslu Latvijā nonāca tieši no Krievijas vai Baltkrievijas. Mēslojumi, kurus var iegādāties Eiropā, ir sadārdzinājušies – to cena tagad ir par 20–25% augstāka nekā Krievijas un Baltkrievijas analogiem.
Tāpat pret Krieviju noteiktās sankcijas pilnībā iznīcinās Latvijas tranzīta biznesu, jo 61,2% no pārvadātajām kravām bija Krievijas un 27% – Baltkrievijas: ogles, graudi, metāls, minerālmēsli, ķimikālijas un naftas produkti.
Tagad, pēc ekspertu domām, ar LDz palīdzību pārvadāto kravu pārvadājumu apjoms var samazināties par 90%. Tas nozīmē masveida štatu samazināšanu un milzu bezdarba pieaugumu specifiskās profesijās nodarbināto vidū.
Baņķieri, kuri ir iesaldējuši minerālmēslu piegādātāju kontus, cer nākotnē saņemt kompensācijas no Eiropas Savienības. Bet, ņemot vērā ES valstīs valdošo sarežģīto ekonomisko situāciju, cenu kāpumu, inflāciju utt., šādas kompensācijas, visticamāk, netiks izmaksātas.