Saskaroties ar saspringtu ekonomisko situāciju, kurā iesaistīta gan Ķīna, gan ASV, ES un Japāna cenšas stiprināt savas ekonomiskās attiecības.
Dienu pēc tam, kad Japāna panāca tirdzniecības nolīgumu ar ASV par tarifiem, ES un Japāna paziņoja par plāniem stiprināt tirdzniecības sadarbību un apkarot ekonomisko piespiešanu 30. ES un Japānas samitā, kas trešdien notika Tokijā.
“Pasaule strauji mainās. Tādiem stratēģiskiem partneriem kā mēs tas nozīmē vēl vairāk pietuvoties mūsu laika realitātei,” pēc samita sacīja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, uzsverot, ka tas notiek globālā kontekstā “ar pieaugošu tirdzniecības spriedzi un nenoteiktību, trauslām piegādes ķēdēm, pārprodukcijas problēmu un nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem”.
Kopīgā paziņojumā, kas tika publicēts samita beigās, ES un Japāna atkārtoti apstiprināja savu atbalstu uz noteikumiem balstītai starptautiskajai tirdzniecības kārtībai, ASV apstrīdot globālās tirdzniecības normas, vienpusēji uzliekot tarifus saviem tirdzniecības partneriem.
“Mēs vienojamies par stabilas un paredzamas uz noteikumiem balstītas brīvas un tarifu ekonomiskās kārtības saglabāšanu un stiprināšanu, tostarp par daudzpusējas tirdzniecības sistēmas atbalstīšanu ar PTO tās centrā,” sacīja Japānas premjerministrs Šigeru Išiba.
Tomēr paziņojums par vienošanos starp ASV un Japānu aizēnoja samita ziņas pēc vairāku nedēļu sarežģītām sarunām Tokijai. ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotais nolīgums noteiktu 15% ASV tarifus Japānas importam uz ASV, atvieglojot iepriekš draudēto 25% nodevu.
Savukārt ES saskaras ar tikpat sarežģītām sarunām ar ASV administrāciju, un pagaidām vienošanās nav redzama. Blokam pašlaik ir noteikti 50% ASV tarifi tēraudam un alumīnijam, 25% automašīnām un 10% visam pārējam importam.
Šajā sarežģītajā tirdzniecības kontekstā ES un Japāna plāno pastiprināt tirdzniecības nolīguma, kas tās saista kopš 2019. gada, īstenošanu. ES uzņēmumi jau katru gadu eksportē uz Japānu gandrīz 70 miljardus eiro preču un 28 miljardus eiro pakalpojumu, un divpusējā tirdzniecība starp abām pusēm kopš 2019. gada ir pieaugusi par 20%, liecina fon der Leienas dati.
Komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka abi partneri paātrinās nolīguma īstenošanu tādās jomās kā valsts iepirkums un sanitārie un fitosanitārie standarti. ES un Japāna cer arī uz lielākām savstarpējām investīcijām.
ES un Ķīnas samita priekšvakarā kopīgajā paziņojumā arī tiek paziņots par sadarbību stratēģiskās atkarības mazināšanā, piemēram, attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, kurām Ķīna īsteno eksporta ierobežojumus.
Sadarbība paplašināsies uz ekonomisko piespiešanu un ārpustirgus politiku un praksi, abām pusēm pievēršoties Ķīnai.
Laikā no 2023. gada augusta līdz 2025. gada jūnijam Japānai nācās saskarties ar Ķīnas jūras produktu importa aizliegumu. Savukārt ES ir vairāki notiekoši tirdzniecības strīdi ar Pekinu par elektrotransportlīdzekļiem, piena produktiem, cūkgaļu un stiprajiem dzērieniem.