Francijas fondu indeksi, piemēram, CAC 40, šogad ir cietuši, to velk lejupslīde luksusa sektorā, kā arī pieaugošās bažas par Francijas politisko stabilitāti.
Francijas akcijas varētu būt uz pareizā ceļa, lai pieredzētu sliktāko gada sniegumu kopš globālās finanšu krīzes 2007.–2008. gadā.
To galvenokārt ir pastiprinājis pieaugušais investoru satraukums par politisko situāciju valstī, kā arī tarifu iespējamība gadījumā, ja ES un Ķīnas tirdzniecības konflikts saasināsies vai saasināsies spriedze starp ES un ASV.
Pastāvīgā dzīves dārdzības krīze, kas vērojama daudzās Eiropas daļās, kā arī Francijā, kā arī augstās procentu likmes un strauji augošā inflācija arī ir veicinājusi Francijas ekonomikas salīdzinoši mērenu izaugsmi salīdzinājumā ar dažiem tās partneriem Eiropā.
Tas ir ievērojami atturējis gan vietējos, gan ārvalstu investorus no investīcijām Francijas akcijās. To veicināja arī pieaugošais budžeta deficīts un šā gada sākumā notikušās ārkārtas vēlēšanas.
CAC 40 indekss gada laikā jau ir samazinājies par 3%, lai gan šomēnes tas palielinājās par 2,78%, kā arī pagājušajā nedēļā par 1,25%.
Salīdzinājumam, citi lielākie Eiropas indeksi, piemēram, Stoxx 50, gada laikā pieauga par 7,96%, savukārt Stoxx 600 indekss šogad līdz šim palielinājās par 5,42%. Arī Vācijas DAX indekss gada laikā ir pieaudzis par 18,46%.
Kāpēc Francijas akcijas šogad ir tik daudz cīnījušās
Viens no galvenajiem iemesliem CAC 40 vājajam sniegumam ir tas, ka pasaules luksusa sektors cīnās ar peļņas gūšanu. Tā kā luksusa uzņēmumi veido lielu daļu no CAC 40, šis gausais sniegums ir būtiski ietekmējis indeksu, jo īpaši ar tādiem uzņēmumiem kā LVMH un Kering.
LVMH šogad ir samazinājies par 13,83%, bet Kerings – par 45,90%. Tomēr cits liels Francijas uzņēmums Hermès ir samazinājis šo tendenci, palielinoties par 20,42% līdz šim gadam.
Intereses kritums no tādiem svarīgiem tirgiem kā Ķīna ir arī spēcīgi ietekmējis šos luksusa uzņēmumus. Tas jo īpaši notiek pēc pieprasījuma uzplaukuma, kas novērots pandēmijas laikā pēc luksusa precēm, piemēram, dizaineru aksesuāriem un augstākās kvalitātes alkohola.
Ķīnas klienti tagad atliek tēriņus, jo pieaug bažas par dziļu ekonomikas lejupslīdi. Lai gan Ķīnas valdība jau ir atklājusi gaidāmos stimulēšanas plānus tirgus un ekonomikas uzticības veicināšanai, var paiet diezgan ilgs laiks, līdz šie pasākumi atspoguļosies patēriņa cenās, pieprasījumā un aktivitātē.
Arī Francijas autobūves kompānijas, piemēram, Stellantis un Renault, šogad ir saskārušās ar pieaugošu konkurenci no Ķīnas autoražotāju puses, īpaši elektrisko transportlīdzekļu (EV) ražotāju, piemēram, SAIC, Geely un BYD.
Lai gan ES ir mēģinājusi to ierobežot, uzliekot tarifus Ķīnas EV, kas importētas blokā, vairāki no šiem ražotājiem tagad ir pievērsušies hibrīdautomobiļiem, uz kuriem pašreizējie tarifi neattiecas, un var turpināt nodrošināt spēcīgu konkurenci gan vietējo franču, gan Eiropas autoražotājiem.
Šie ES tarifi ir izraisījuši arī zināmu Ķīnas valdības atriebību, izmantojot antidempinga zondes attiecībā uz ES brendiju, kas īpaši skāris Francijas brendiju ražotājus, piemēram, Rémy Martin un Hennessy.