Latvijas vēlēšanu sistēmā ir ieviestas izmaiņas, kas paplašina personu loku, kuras drīkst uzraudzīt balsošanas norisi. Turpmāk par vēlēšanu novērotājiem varēs kļūt Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 16 gadu vecumu.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātā instrukcija paredz, ka šiem jauniešiem, tāpat kā citiem novērotājiem, būs iespēja klātienē sekot līdzi visiem vēlēšanu posmiem. Rakstā aplūkoti nosacījumi, kas jāizpilda potenciālajiem novērotājiem, kā arī viņu tiesības un pienākumi vēlēšanu iecirkņos.
Prasības novērotājiem un pieteikšanās process
Lai kļūtu par vēlēšanu novērotāju, nepietiek tikai ar pilsonību un atbilstošu vecumu. Instrukcija nosaka, ka pilsoņiem no 16 gadu vecuma ir jāapgūst īpaša CVK izveidota mācību programma.
Šo mācību mērķis ir iepazīstināt interesentus ar vēlēšanu procesa juridisko pusi un praktisko norisi, lai novērošana būtu objektīva un profesionāla. Tikai pēc šīs programmas apgūšanas persona var pretendēt uz oficiālu pilnvarojumu.
Pieteikšanās process ir organizēts savlaicīgi pirms vēlēšanām. Interesenti var iesniegt pieteikumu elektroniski vai personīgi, norādot konkrētu iecirkni, kurā vēlas darboties.
Galīgo lēmumu par pilnvaras izsniegšanu pieņem CVK vai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas vadība. Jāņem vērā, ka novērotāju sarakstā automātiski ietilpst arī vēlēšanu komisiju locekļi, partiju deleģēti pārstāvji un mediju darbinieki, kuriem ir sava specifiska pilnvarojuma kārtība.
Tiesības un praktiskie pienākumi iecirknī
Novērotājiem vēlēšanu dienā ir plašas pilnvaras sekot līdzi procesa caurspīdīgumam. Viņi drīkst vērot vēlēšanu kastu aizzīmogošanu, fiksēt plombu numurus un uzdot jautājumus komisijas locekļiem par tehniskiem jautājumiem.
Tāpat ir tiesības iepazīties ar vēlēšanu gaitas žurnālu un būt klāt balsu skaitīšanā, kad iecirknis tiek slēgts. Ja novērotājs šajā laikā iziet no telpām, atpakaļ viņš vairs netiek ielaists, lai netiktu traucēta rezultātu apkopošana.
Vienlaikus novērotājiem ir jāievēro stingra uzvedības kultūra. Ir aizliegts paust politiskos uzskatus, iejaukties komisijas darbā vai traucēt vēlētājiem. Ļoti svarīgi ir ievērot balsošanas aizklātuma principu – novērotājs nedrīkst redzēt, kādu izvēli veic pilsonis.
Ja tiek pamanīti iespējami pārkāpumi, piemēram, mēģinājumi ietekmēt vēlētājus vai manipulēt ar biļeteniem, novērotāja pienākums ir nekavējoties informēt tiesībsargājošās iestādes, piemēram, Valsts policiju.
Filmēšanas un datu aizsardzības noteikumi
Atsevišķi noteikumi attiecas uz foto un video fiksāciju vēlēšanu iecirkņos. Novērotāji drīkst dokumentēt procesu, taču tikai tādā veidā, kas neapdraud datu aizsardzību. Jebkura persona drīkst tikt filmēta tikai ar tās skaidru un nepārprotamu piekrišanu.
Šādos brīžos novērotājs juridiski kļūst par datu pārzini, kas nozīmē pilnu atbildību par to, kā šie materiāli tiks izmantoti un glabāti turpmāk.
Pastāv arī vietas, kur filmēšana ir kategoriski aizliegta pat tad, ja tiek saņemta atļauja. Tie ir pansionāti, slimnīcas, sociālās aprūpes centri un ieslodzījuma vietas. Gadījumos, kad balsošana notiek vēlētāja atrašanās vietā, piemēram, mājās, filmēšana drīkst notikt tikai tad, ja vēlētājs ir detalizēti informēts par savām tiesībām un datu apstrādi.
Gatavošanās nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas notiks oktobra sākumā, jau tagad ietver plašu sagatavošanās darbu. Iespēja 16 gadus veciem jauniešiem kļūt par novērotājiem ir veids, kā veicināt interesi par demokrātiskiem procesiem un sniegt iespēju klātienē pārliecināties par vēlēšanu godīgumu.