Igaunijas aviācijas eksperti pauž pamatīgu skepsi par iespēju ieguldīt līdzekļus Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”. Lai gan Latvijas valdība labprāt redzētu kaimiņvalstis kā uzņēmuma līdzīpašnieces, igauņu speciālisti uzskata, ka šāds solis pašlaik nebūtu prātīgs.
Galvenais iemesls ir nesamērība starp nepieciešamajām investīcijām un reālo ieguvumu, ko Igaunija saņemtu no šī darījuma. Tikmēr pati aviokompānija saskaras ar jauniem finansiāliem izaicinājumiem un meklē veidus, kā pārlaist gaidāmo ziemas sezonu.
Kāpēc Igaunijai tas nav izdevīgi
Igaunijas aviācijas eksperts Svens Kukemelks norāda uz vienkāršu matemātiku, kas investīciju plānu padara nepievilcīgu. Viņš skaidro, ka liela daļa no “airBaltic” flotes patiesībā nemaz nelido Baltijā, bet gan strādā citu lidsabiedrību uzdevumā visā Eiropā. Ja raugās tieši uz reisiem, tikai aptuveni desmitā daļa no visiem lidojumiem notiek no Tallinas lidostas.
No igauņu skatpunkta raugoties, būtu dīvaini ieguldīt milzīgus valsts līdzekļus uzņēmumā, kurā viņu intereses tiek pārstāvētas tik nelielā apmērā. Puse lidmašīnu izpilda pasūtījumus svešām kompānijām, bet lielākā daļa atlikušo reisu ir bāzēti Rīgā. Līdz ar to Igaunijai šāds kapitāla ieguldījums neizskatās pēc saimnieciski pamatota lēmuma, pat ja politiskā līmenī šāda sadarbība tiek piedāvāta.
Cenu kāpums un lidojumu grafiki
Runājot par tuvāko nākotni, eksperti prognozē, ka ceļotājiem jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Galvenais dzinulis biļešu cenu pieaugumam ir dārgāka degviela, kas ietekmē ne tikai “airBaltic”, bet visus aviācijas nozares dalībniekus bez izņēmuma. Lai gan karš Tuvajos Austrumos pašlaik tieši neietekmē vasaras atvaļinājumu plānus, situācija var mainīties uz rudens pusi.
Prognozes rāda, ka tieši rudenī lidojumu skaits no Tallinas varētu nedaudz sarukt. Tas nozīmē, ka pasažieriem būs mazāka izvēle un, iespējams, būs rūpīgāk jāplāno savi braucieni. Tomēr vasaras sezonā grafiki paliks stabili, un plānotie reisi pagaidām nav apdraudēti.
Finansiālās grūtības un valsts atbalsts
“airBaltic” finanšu situācija joprojām ir sarežģīta. Lai gan uzņēmuma ieņēmumi pagājušajā gadā nedaudz auga, tas joprojām strādā ar desmitos miljonu mērāmiem zaudējumiem. Iepriekš plānotā akciju palaišana biržā jeb IPO pašlaik ir apturēta, jo tirgus apstākļi nav labvēlīgi un uzņēmuma rezultāti neļauj cerēt uz veiksmīgu startu šajā gadā.
Tagad uzņēmuma vadība cenšas atrast privātus investorus, kas būtu gatavi ieguldīt naudu. Ja tas neizdosies, pastāv liela iespēja, ka lidsabiedrībai atkal būs jālūdz palīdzība no Latvijas valsts budžeta. Ziemas perioda pārdzīvošanai vien lidsabiedrībai varētu būt nepieciešami papildu 100 līdz 150 miljoni eiro. Uzņēmums jau ir vērsies pie valdības pēc īstermiņa aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu ģeopolitisko konfliktu radīto spiedienu uz savu maciņu.
Kas šobrīd pieder “airBaltic”
Lai gan pērn parādījās ziņas par lielās Vācijas aviokompānijas “Lufthansa” pievienošanos akcionāru lokam, Latvijas valsts joprojām ir pārliecinošs galvenais saimnieks. Latvijai pieder vairāk nekā 88 % akciju, savukārt vācu lidsabiedrības rīcībā ir 10 %. Atlikusī pavisam mazā daļa sadalīta starp privātiem investoriem un citiem mazajiem akcionāriem.
Kaimiņvalstu valdības pagaidām izturas noraidoši pret aicinājumu kļūt par līdzīpašniekiem. Igaunija savu skeptisko nostāju skaidro tieši ar uzņēmuma finansiālajām problēmām, kas velkas līdzi jau vairākus gadus. Kamēr situācija nav stabilizējusies, ziemeļu kaimiņi izvēlas palikt malā un neriskēt ar savu nodokļu maksātāju naudu uzņēmumā, kas vēl joprojām cīnās par izkļūšanu no “mīnusiem”.
