Kriptovalūtu tirgus šobrīd atrodas nogaidīšanas pozīcijā, un galvenais iemesls tam ir nemierīgā situācija Tuvajos Austrumos. Konflikti Persijas līča reģionā tiešā veidā ietekmē investoru noskaņojumu, liekot daudziem ieņemt piesardzīgu stāju.
Kamēr nav skaidrības par to, kā attīstīsies ģeopolitiskie notikumi, lielas kustības tirgū nav vērojamas. Daudzi pieredzējuši tirgus dalībnieki šobrīd izvēlas nogaidīt un neveikt jaunus pirkumus savos portfeļos, gaidot kādu pārliecinošāku signālu par situācijas uzlabošanos.
Kāpēc Tuvo Austrumu notikumi tik ļoti ietekmē kriptovalūtas
Lai gan digitālo aktīvu pasaule bieži vien tiek uzskatīta par neatkarīgu no tradicionālajiem tirgiem, realitāte rāda ko citu. Militārie konflikti un iespējamās blokādes svarīgos tirdzniecības ceļos, piemēram, Ormuza šaurumā, rada pamatīgu spriedzi visā pasaules finanšu sistēmā. Ja naftas piegādes tiktu traucētas uz ilgāku laiku, tas triektu uz augšu energoresursu cenas un negatīvi ietekmētu globālo ekonomiku.
Šādā nenoteiktības gaisotnē kriptovalūtas, kas joprojām tiek uzskatītas par augsta riska aktīviem, pirmās izjūt investoru vēlmi “pāriet drošībā”. Šobrīd galvenais uzdevums ikvienam, kurš seko līdzi tirgum, ir saglabāt mieru. Steidzīga rīcība emociju ietekmē reti kad nes vēlamos rezultātus, tāpēc stratēģija “nogaidīt un vērot” šobrīd šķiet visloģiskākā.
Bitcoin un lielo spēlētāju svārstības
Bitcoin pēdējā laikā uzvedas nevienmērīgi, it kā meklētu savu īsto virzienu. Vēl pavisam nesen, īsi pirms Lieldienām, valdīja bažas, ka cena varētu noslīdēt zem 65 000 ASV dolāru robežas. Tomēr nedēļas sākumā sekoja negaidīts atspēriens, cenai uz brīdi pakāpjoties virs 70 000 dolāru atzīmes. Šis kāpums lielā mērā sakrita ar īslaicīgu atlabšanu ASV akciju tirgos.
Tomēr prieki nebija ilgi – pēdējo stundu laikā Bitcoin atkal ir nedaudz atkāpies un svārstās ap 68 000 dolāru slieksni. Interesanti, ka tajā pašā laikā Bitcoin biržā tirgotie fondi (ETF) ir piedzīvojuši lielāko naudas ieplūdi pēdējo mēnešu laikā, sasniedzot vairāk nekā 470 miljonus dolāru vienā dienā. Tas liecina, ka, par spīti politiskajai spriedzei, lielie institucionālie investori joprojām saskata potenciālu, pat ja īstermiņa bilde izskatās trausla.
Stratēģiskā nogaidīšana un rezerves
Ņemot vērā saspīlējumu starp Irānu un tās kaimiņreģioniem, daudzi investīciju portfeļi šobrīd tiek turēti “iesaldētā” stāvoklī. Tas nozīmē, ka esošās pozīcijas tādās monētās kā Ethereum, Solana, Binance Coin vai Ripple netiek mainītas, bet jauni pirkumi netiek veikti. Tā vietā tiek uzturēts augsts “skaidras naudas” jeb stabilo monētu (piemēram, USDT) īpatsvars.
Šāda pieeja ļauj būt elastīgiem. Ja situācija pēkšņi pasliktināsies, portfelis nebūs pārāk smagi cietis, savukārt, ja parādīsies labas ziņas par pamieru vai konflikta deeskalāciju, rezervē esošie līdzekļi ļaus ātri reaģēt un iepirkties par izdevīgām cenām. Pašlaik portfeļu vērtības svārstās minimāli, kas liecina par kopēju tirgus konsolidāciju.
Skats uz atsevišķām monētām: starp stabilitāti un kritumu
Ja raugāmies uz konkrētiem projektiem, aina ir raiba. Ethereum šobrīd izskatās nedaudz saguris, cenšoties noturēties virs 2000 dolāru robežas. Solana un Binance Coin (BNB) arī rāda nelielas vājuma pazīmes, jo tirgū trūkst jauna dzinējspēka. Tikmēr tādi mazāki projekti kā Canton vai Hyperliquid piedzīvo savus vietējos cenu viļņus, taču arī tie nespēj pilnībā norobežoties no kopējā tirgus noskaņojuma.
Visi šie aktīvi pašlaik atrodas it kā “koridorā” – tiem ir gan skaidri griesti, kurus grūti pārvarēt, gan atbalsta punkti, zem kuriem negribas krist. Piemēram, Bitcoin gadījumā izlaušanās virs 70 000 dolāriem pavērtu ceļu jauniem rekordiem, savukārt kritums zem 66 000 dolāriem liktu bažīties par nopietnāku lejupslīdi. Kamēr pasaule gaida ziņas no Tuvajiem Austrumiem, arī kriptovalūtu diagrammas turpinās zīmēt piesardzīgas līknes.
