Ķīna ir publicējusi jaunas vadlīnijas savam e-komercijas sektoram, mēģinot saskaņot vietējā tirgus attīstību ar starptautiskajām prasībām. Šis solis sperts tikai nedēļu pēc tam, kad valstī viesojās Eiropas Parlamenta delegācija, lai runātu par godīgu konkurenci un tirdzniecības izaicinājumiem.
Eiropas puse vizītes laikā neslēpa bažas par nedrošu preču ieplūšanu Eiropā un ierobežoto piekļuvi Ķīnas iekšējam tirgum. Jaunie noteikumi paredz meklēt līdzsvaru starp nozares strauju izaugsmi un stingrāku uzraudzību.
Eiropas prasības un jauni muitas noteikumi
Eiropas Savienības likumdevēji pēdējā laikā ir pastiprinājuši spiedienu uz Ķīnu. Galvenais iemesls ir milzīgais lētu, bet nereti bīstamu preču apjoms, kas caur interneta veikaliem nonāk pie Eiropas patērētājiem. Tā bija pirmā šāda līmeņa parlamentāriešu vizīte Ķīnā pēdējo astoņu gadu laikā, kas liecina par abu pušu vēlmi beidzot atsākt dialogu.
Pagājušajā mēnesī ES dalībvalstis vienojās par pamatīgu muitas sistēmas reformu. Tā ir tieši vērsta pret lielajām e-komercijas platformām, kas galvenokārt bāzētas Ķīnā. Turpmāk šīm platformām var tikt piemēroti lieli naudas sodi, ja tās savos veikalos tirgos nelegālus vai Eiropas drošības standartiem neatbilstošus produktus. Šāds solis liek Ķīnas uzņēmumiem nopietni pārskatīt savu darbības stratēģiju ārpus valsts robežām.
Ķīnas jaunā stratēģija: no iepirkumiem līdz “ātrajai joslai”
Ķīnas atbilde uz šiem izaicinājumiem ir dokumentā, ko kopīgi sagatavojuši vairāki ministri un tirgus regulatori. Galvenais mērķis ir integrēt digitālo tirdzniecību ar reālo ekonomiku, tajā pašā laikā ieviešot skaidrākus spēles noteikumus. Valsts plāno izveidot īpašas izmēģinājuma zonas pārrobežu e-komercijai, kurās tiktu testēti jauni standarti un tirdzniecības veidi.
Viens no interesantākajiem punktiem ir plāns veicināt tiešos iepirkumus ārzemēs. Ķīnas valdība mudina vietējos uzņēmumus veidot bāzes citās valstīs, lai atvieglotu kvalitatīvu un unikālu preču ievešanu savā tirgū. Ideja ir izveidot sava veida “e-komercijas ātro joslu”, kas ļautu globālajām precēm vieglāk nonākt pie Ķīnas pircējiem. Tas varētu kalpot kā kompromiss, parādot, ka Ķīna ir gatava ne tikai eksportēt, bet arī vairāk pirkt no citiem.
Vai ar to pietiks strīdu atrisināšanai?
Eksperti gan norāda, ka šīs vadlīnijas ir pozitīvs signāls, taču diez vai tās uzreiz izbeigs visas domstarpības starp Pekinu un Briseli. Nacionālās Singapūras universitātes pētnieks Čeņs Bo uzskata, ka pilnīgs un galīgs institucionāls noregulējums tuvākajā laikā ir maz ticams. Tomēr viņš pieļauj, ka abas puses varētu panākt pagaidu vienošanos, kas vēlāk pāraugtu plašākā un stabilākā sadarbībā.
Jaunā politika skaidri parāda Ķīnas apņemšanos nostiprināt savas pozīcijas globālajā tirgū. Eiropas bažas šajā jautājumā nav unikālas – līdzīgus jautājumus par drošību un konkurenci uzdod arī citas attīstītās valstis. Tāpēc Ķīnas spēja pielāgoties starptautiskajām normām noteiks to, cik veiksmīgi tās uzņēmumi varēs paplašināties ārvalstīs.
Ceļš uz stabilākām attiecībām
Interesanti, ka šo vadlīniju izstrādē piedalījās plašs institūciju loks – gan komercministrija un rūpniecības nozare, gan lauksaimniecības, tūrisma un kiberdrošības uzraugi. Tas liecina par to, ka e-komercija Ķīnā vairs netiek skatīta tikai kā tehnoloģiju joma, bet gan kā svarīga visas valsts saimniecības daļa.
Ķīnas Ārlietu ministrija ir izteikusi cerību, ka Eiropas delegācijas vizīte palīdzēs labāk izprast reālo situāciju un sekmēs stabilākas attiecības. Pēdējos gados šīs attiecības ir bijušas saspīlētas vairāku iemeslu dēļ – gan tirdzniecības nelīdzsvarotības, gan ģeopolitiskās nostājas un pat kritisko izejvielu eksporta kontroles dēļ. Pašreizējā mērenā tuvināšanās un jauno noteikumu ieviešana varētu būt pirmais solis, lai mazinātu šo spriedzi.