Sākot ar 15. martu un turpinoties līdz pat 31. jūlijam, visā Latvijas teritorijā esošajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās tiek ieviests stingrs mežsaimnieciskās darbības pārtraukums.
Šis lēmums ir pieņemts, lai radītu mierīgus apstākļus putniem to vairošanās sezonā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka tieši pavasara un vasaras vidus posmā jaunie putni ir visneaizsargātākie pret jebkādiem ārējiem traucējumiem.
Kāpēc klusums mežā ir tik būtisks?
Meža darbu radītais tehniskais troksnis rada pamatīgu stresu ligzdojošajiem pāriem. Pārbiedētie putni mēdz pamest savas mājvietas, kā rezultātā olas paliek bez siltuma un atdziest, bet jau izšķīlušies mazuļi var iet bojā barības vai sildīšanas trūkuma dēļ.
DAP Pierīgas reģionālās administrācijas eksperte Elīna Immure skaidro, ka koku gāšana rada arī tiešu fizisku apdraudējumu – tā var iznīcināt ligzdas un perējumus. Mazuļi briesmu brīdī vēl nav pietiekami attīstījušies, lai spētu pašu spēkiem aizbēgt no krītošiem kokiem vai smagās tehnikas.
Izņēmumi un stingri ierobežojumi darbiem
Lai gan vispārējā mežizstrāde ir apturēta, ir noteikti daži izņēmumi, kas saistīti ar drošību. Lieguma laikā ir atļauts veikt pasākumus, kas nepieciešami meža ugunsdrošībai un ugunsgrēku dzēšanai. Tāpat drīkst nozāģēt bīstamus kokus, ja tie rada reālus draudus cilvēku dzīvībai vai tuvumā esošajai infrastruktūrai, piemēram, ceļiem vai elektrolīnijām.
Savukārt jau nozāģētu kokmateriālu izvešana ir pieļaujama tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos. Tas iespējams vienīgi tad, ja ir sasalusi augsne un saņemta rakstiska atļauja no pārvaldes, tādējādi nodrošinot, ka netiek bojāta meža zemsedze.
Sodi par noteikumu neievērošanu un īpašnieku atbildība
Par noteiktā lieguma neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība un naudas sodi. Privātpersonām par pārkāpumiem var nākties šķirties no 30 līdz pat 1000 eiro, savukārt uzņēmumiem jeb juridiskajām personām sodu apmērs ir ievērojami bargāks, sasniedzot pat 2400 eiro slieksni.
Dabas aizsardzības pārvalde vienlaikus aicina neaprobežoties tikai ar likuma burtu. Arī tos mežu īpašniekus, kuru īpašumi neatrodas oficiālajās aizsargājamās zonās, speciālisti mudina būt saprotošiem un brīvprātīgi pārtraukt saimniecisko darbību līdz augustam, tādējādi sniedzot drošu patvērumu Latvijas putnu populācijai.
Kas ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas?
Latvijā par tādām tiek uzskatītas ģeogrāfiski skaidri definētas vietas, kuras atrodas valsts aizsardzībā ar mērķi saglabāt unikālo dabas daudzveidību. Kopumā mūsu valstī ir reģistrētas 760 šādas teritorijas, kas tiek iedalītas astoņās dažādās grupās:
nacionālie parki un biosfēras rezervāts;
dabas liegumi un dabas rezervāti;
dabas parki un aizsargājamo ainavu apvidi;
dabas pieminekļi, tostarp alejas un dendroloģiskie stādījumi;
ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti;
aizsargājamās jūras teritorijas.
Šis saimnieciskās darbības pārtraukums attiecas uz visām tām vietām, kurām nav izstrādāti individuāli aizsardzības noteikumi ar citādām prasībām. Lai precizētu, vai konkrēts meža gabals ietilpst šādā zonā, iedzīvotāji tiek aicināti ieskatīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, kur sadaļā par dabas daudzveidību ir atrodama visa aktuālā informācija par teritoriju pārvaldību.