LBAS: Minimālās algas plaisa starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nedrīkst paplašināties

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kurā ar 2023.gada 1.janvāri minimālā alga tika noteikta 620 eiro apjomā.

Jau iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ziņoja, ka minimālās algas pārskatīšana iepriekšējā gadā tika atlikta uz 2022.gadu un jau otro gadu pēc kārtas ir saglabājusies vienā līmenī – 500 eiro bruto mēnesī. LBAS arī uzsvēra, ka ir būtiski pāriet uz ikgadēju minimālās algas pārvērtēšanas un noteikšanas principu, lai nodrošinātu taisnīgu ienākumu līmeni strādājošajiem ar zemāko darba samaksu, it īpaši augstas inflācijas situācijā.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Minimālajai algai vajadzētu būt ne zemākai kā 640 eiro pirms nodokļu nomaksas, sākot ar 2023.gada 1.janvāri. Arodbiedrību prasība ir, ka minimālā alga ir jāpārskata katru gadu. Tas šīs darba samaksas pieaugumu padarītu mērenāku. Turklāt šī brīža patēriņa cenu kāpums, jo īpaši pie inflācijas septembrī 22,2%, apsteidz minimālās algas pieauguma tempus un apdraud minimālās algas saņēmēju spēju sevi nodrošināt. Pēdējo reizi Latvijā minimālā alga tika celta 2021.gadā no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kas veidoja 418 eiro uz rokas, un šāds minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pie Latvijas patēriņa cenu līmeņa daļu strādājošo pakļauj nabadzības riskam.”

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Uzskatu, ka Latvijā absolūti nepieciešams paaugstināt minimālo algu. Turklāt pat vairāk par piedāvātajiem 620 eiro 2023.gadā. Arī IIN neapliekamais minimums jaunajai valdībai būtu jāceļ vismaz līdz 609 eiro kā to dara Igaunija un Lietuva. Tuvākajā laikā stāsies spēkā direktīva par minimālajām algām Eiropas Savienībā, kurā paredzēts minimālās algas noteikšanā ņemt vērā arī tās apmēru no vidējās algas tautsaimniecībā. Esam jau iepriekš piedāvājuši minimālo darba algu 2023.gadā noteikt 640 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā, kas tuvinātos 50% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās darba samaksas valstī iepriekšējā gadā.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2022.gadā nepaaugstināja minimālo darba algu, un tā palika nemainīga 500 eiro. Lietuva paaugstināja minimālo darba algu par 13,7% (no 642 eiro līdz 730 eiro), un Igaunija – par 11,9% (no 584 eiro līdz 654 eiro). Gan Lietuva, gan Igaunija paaugstinās minimālo darba algu arī 2023.gadā. Kā tas izskatās? Paņemot pieejamos algu kalkulatorus, Lietuvā minimālā alga būs 840 eiro, darbiniekam saņemot indikatīvi 633 eiro “uz rokas”, bet Igaunijā 725 eiro, kas nozīmē aptuveni 689 eiro darbinieka algas kontā. Ņemot vērā augsto inflāciju, arī Latvijā nepieciešams paaugstināt minimālo darba algu līdz 640 eiro 2023.gadā. Pretējā gadījumā mazo algu saņēmēju pirktspēja būtiski kritīsies un pieaugs nabadzības riskam pakļauto strādājošo skaits.”

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis direktīvu par adekvātas minimālās algas noteikšanu ES, ko 2020.gada nogalē atbalstīja ES dalībvalstis, arī LBAS un Saeimas ievērojama vairākuma viedoklis par direktīvas pamatprincipiem sakrita. Direktīvas uzdevums, citstarp, ir izstrādāt vienotu Eiropas minimālās darba algas izvērtēšanas un izmaiņu mehānismu un noteikt regulāru tās pārskatīšanu.

Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz, ka minimālā alga tiek uzskatīta par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Attiecīgi minimālās algas atbilstību attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 50% no vidējās bruto algas.

Turklāt, kā rāda skaitļi – darbaspēka izmaksu ziņā Latvijas nodokļu slogs uz minimālo algu ir konkurētspējīgs, jo šobrīd Lietuvā pie minimālās algas izmaksas darba devējam ir par 20%, Igaunijā par 41,5% augstākas kā Latvijā.

LBAS uzsver, ka minimālās algas paaugstināšana ir jāvērtē saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma pārskatīšanu. Lai no minimālās algas paaugstināšanas zemāko algu saņēmēji gūtu pēc iespējas lielāku ieguvumu, un tas nodrošinātu iespējami lielu ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektu, ir būtiski pakāpeniski celt arī neapliekamo minimumu – nākamgad vismaz līdz 600 vai 609 eiro, kā arī paaugstināt neapliekamā minimuma piemērošanas robežu vismaz no 1800 eiro līdz 2100 eiro.

Šī gada maijā LBAS vienojās ar pārējiem sociālajiem partneriem, ka diskusija par minimālās algas paaugstināšanu Nacionālā Trīspusējā sadarbības padomē (NTSP) turpināsies septembrī. Taču LBAS rosinātās NTSP sēdes sasaukšana ir atcelta uz nenoteiktu laiku.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment