LBAS vēstulē ministrijām pieprasa iekļaut 2023.gada valsts budžetā arodbiedrībai aktuālos prioritāros virzienus

Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli visām ministrijām un informācijai arī Saeimas deputātiem, kurā atgādina, ka ir jāievēro valsts budžeta līdzekļu izlietojumu regulējošie normatīvie akti un pieprasa ministrijām iekļaut LBAS ieskatā vienlīdz svarīgus priekšlikumus prioritārajos pasākumos 2023.gada valsts budžetam.

Kā pirmo prioritāti LBAS vēstulē min valstī noteiktās minimālās darba algas palielināšanu. Minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā. LBAS uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni.

Kā nākamo prioritāti LBAS min arodbiedrības biedru maksu noteikt kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotos izdevumus, uzskaitot to kā IIN pārmaksu, kas atgūstama, iesniedzot ikgadējo personas ienākumu deklarāciju. Pamatojoties uz to, ka LBAS kā nacionālā trīspusējā sociālā dialoga partneris pārstāv ne tikai biedru intereses, bet arī kopējās darba ņēmēju intereses, veicot labklājības nodrošināšanas funkcijas sabiedrībā, LBAS uzskata, ka arodbiedrību biedru iemaksas ir iekļaujamas kā attaisnotais izdevums, kas potenciāli veicinātu pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē.

LBAS uzskata, ka vienai no prioritātēm ir jābūt inflācijas mazināšanas instrumentu ieviešanai, kas nodrošinātu tās kompensēšanu visai sabiedrībai, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. LBAS rosina piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) tām preču grupām, kuras šobrīd vistiešāk ietekmē inflācijas straujo pieaugumu. LBAS uzsver, ka šobrīd būtiskākā ietekme kopējā patēriņa cenu pieaugumā ir elektroenerģijas, degvielas un gāzes izmaksu kāpumam, kas ir sabiedriski regulēti pakalpojumi, un PVN mazināšana šiem pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan ražošanas izdevumiem.

Tāpat LBAS ieskatā vienai no prioritātēm ir jābūt neapliekamā minimuma robežu pārskatīšanai. Sākot ar 2022.gada 1.jūliju, diferencētā neapliekamā minimuma maksimālā summa un piemērošanas robeža tiks celta līdz 500 eiro, panākot šī brīža minimālās algas apmēru, tajā pašā laikā ir svarīgi celt maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu. Lai izvairītos no kvalificēta darbaspēka izkrišanas no neapliekamā minimuma skalas, palielinoties darba samaksai, jāsaglabā neapliekamā minimuma progresivitātes temps, ceļot minimālo algu.

LBAS savā vēstulē norāda vēl virkni prioritāšu:

* iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu palielināšana (koplīgumā: transports, dienesta viesnīcas/naktsmītne, vispārējā profesionālā un augstākā izglītība);

* VSAOI atliktās nomaksas problēmas risinājums, kas skar pensionārus, kuri pensionējas VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma laikā;

* darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robežas paaugstināšana (no 30 eiro līdz 50 eiro, paredzot to koplīgumā);

* darba devēja apmaksāta diena mācībām, kas saistīta ar darbinieka profesionālās kompetences pilnveidošanu (Grozījumi Darba likumā);

* darba algas paaugstināšana atbilstoši valsts normatīvajos aktos noteiktajam atsevišķām nozarēm: pedagogiem, mediķiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem;

* valsts veselības aprūpes sektora stiprināšana ar papildu finansējumu;

* finanšu līdzekļu piešķiršana dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

LBAS izvirzītās prioritātes 2023.gada valsts budžetam tika apspriestas LBAS Tautsaimniecības padomē un valdes sēdēs, panākot LBAS dalīborganizāciju kopīgu vienošanos.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru