Tad nu pēc tiesneša palīdzes ieteikuma eju atkal pie advokāta ar cerību, ka nu varbūt ir kaut, kas pie kā piesieties, bet nekā, bankas līgumi ir tik korekti nostrādāti, ka nebūs pat mazākās vietiņas kur piedurt pirkstiņu, lai kaut ko noliegtu vai pierādītu.
Pienāk otrā tiesa un scenārījs tieši tāds pats kā pirmajā reizē, tikai šoreiz tiesnesis nevienu citu negaida un uzsāk tiesas sēdi. Daudz un dažādi jautājumi no viņa puses, cenšos dot pretī savus papīrus un ievāktās informācijas. Man rokas trīc un tiesnesis, mani uzklausīdams, klusībā lemj, ko darīt ar šo lietu, rezultāts, protams, ka pret manu māti un tai skaitā mani. Jau brīdī, kad tiesnesis bija nolasījis pirmos teikumus man bija skaidrs rezultāts un manas domas aizpeldēja pilnīgi citā pasaulē, pat nespējot koncentrēties uz visu viņa spriedumu. Un tad sev jautāju, kāpēc? Kāpēc man kaut, kas tāds uzlikts? Te neiet runa par kaimiņiem, draugiem, brāļiem vai māsām… Miesīga māte savu dēlu iegrūž dziļā bedrē. Man bija 24 un mana dzīve tiek sagrauta jau pašā dzīves sākumā!
Saprotot to, ka dzīvoklis drīz vairs ne manai mātei, ne man nepiederēs, rīkojos, un ar atslēgām dodos uz dzīvokli, lai savāktu mantas, bērnības bildes un, galvenais, paskatītos uz iebrukušo grīdu. Ieeju iekšā un saprotu, ka mātes teiktais ir pilnīgi meli – grīda pilnīgi normāla, mēbeles stāv un tikai pati savas privātās lietas savākusi. Šis bija brīdis, kad sapratu, ka nevaru savu māti nosaukt par māti, bet gan par ienaidnieku, kuru nekad nevēlos vairs redzēt. Vieni vienīgi meli un slēpšanās no likuma viņu manās acīs padarīja par lielu gļēvuli.
Visas iestādes ar neierobežotām iespējām nevarot atrast māti, bet pateicoties internetam diezgan ātri ir atrodama daudz informācija, ka māte dzīvo Ikšķilē un strādā zoo veikalā Ikšķiles “Maxima” veikalā. Paši aizbraucām pāriecināties, vai tā tas ir, un tik tiešām tā bija.
Internetā var arī atrast par viņas īpašumā piederošo “Cattleya Dowiana” kinga čārlza kavalieru suņu audzētavu, kura jau vairākus gadus darbojas un cenas šiem kucēniem ir ap 1000 eur par vienu kucēnu. Protams ne centa kredīta dzēšanai netika atlikts. Suņinieku aprindās diezgan pazīstama ir mana māte, jo agrāk audzēja arī Latvijas dzinējsuņa kucēnus. Un šobrīd aktīvi piedalās suņu izstādēs, kur dalības maksas ir pietiekami lielas.
Salīdzinoši nesen tika izsolīts dzīvoklis par niecīgu summu 13 500 eur attiecībā pret kredītu, kas ir vairāk kā 40 tūkstoši.
Neskaitāmas vēstules vēl ir nākušas par izsolēm, spriedumiem, zemesgrāmatas pārrakstiem u.t.t.
Un 08.09.2017. manā bankas kontā parādījies “ļoti” skaists konta atlikums: – (mīnus) 41143,35 EUR, par ko gribas pateikt super lielo paldies savai miesīgajai mātei!
Šobrīd cenšos saprast kāds ceļš tālāk ejams – maksāt nespēja… Eiropas civiltiesa… vienkārša mukšana, tā pat, kā to var atļauties māte? Jo, no šī brīža, cik saprotu, viņas saistības pa lielam ir beigušās, jo viss jurisikais spēks šobrīd ir pārgājis manā kontā.
Kontakts ar māti nav jau 7 gadus.
Kādam zinošam gribētu pie reizes uzjautāt par iepriekš minēto tiesnesi Sandi Tomsonu, vai juridiski ir pieļaujams, ka viņš bija tiesnesis, pēc tam tiesu izpildītājs un šobrīd viss parāds ir jāsūta viņam?!
Ja Tu izlasīji šo rakstu, liels, liels paldies Tev. Tu esi uzzinājis lielu manu dzīves stāstu, ko, kā jau teicu, stāstīju tikai tuvākajiem. Liels lūgums ir ar šo rakstu dalīties, cik vien daudz tas ir iespējams – gribu, lai šo rakstu izlasa tante tālā lauku nostūrī, kur nav pat interneta. Es vēlos, lai šis raksts apceļo pilnīgi visu Latviju un iegriežas arī pie Andras Zīvertes (pats nevaru aizsūtīt, jo viņa mani ir nobloķējusi sociālajās interneta vietnēs un precīzu dzīvesvietas adresi arī nezinu).
Gribu, lai raksts nonāk suņinieku aprindās, lai par viņu uzzinātu gan esošie kavalieru saimnieki, gan nākotnes īpašnieki.
Noteikti kādā brīdī būs neliels turpinājums, kad nonākšu līdz saprašanai, ko darīt tālāk!
Bet tagad, liels paldies par uzmanību un lūdzu nospied like un share!”