Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nācis klajā ar kārtējiem asajiem paziņojumiem, kas šoreiz saistīti ar energoresursu piegādēm. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš arvien vairāk izmanto retoriku, kas vērsta pret Ukrainu un Eiropas Savienības kopējo politiku.
Orbāns apgalvo, ka Ukraina apzināti kavē Krievijas naftas tranzītu pa cauruļvadu “Družba”, kas ir kritiski svarīgs Ungārijas ekonomikai. Šie izteikumi kārtējo reizi saasina attiecības starp Budapeštu un Kijivu, radot papildu spriedzi reģionā.
Sestdien publicētajā video uzrunā Viktors Orbāns pauda nopietnu satraukumu par to, ka naftas piegādes pa “Družba” cauruļvadu ir apstājušās jau pirms gandrīz trim nedēļām. Viņš uzsver, ka šis maršruts ir vitāli nepieciešams ne tikai Ungārijai, bet arī kaimiņos esošajai Slovākijai. Premjers norādīja, ka ungāru speciālisti ir devušies uz Kijivu, lai noskaidrotu situāciju klātienē, taču viņiem joprojām netiek dota atļauja pārbaudīt cauruļvada tehnisko stāvokli.
Orbāns uzskata, ka šāda rīcība ir politiski motivēta un kaitē viņa valsts enerģētiskajai drošībai. Viņš lieto skarbus apzīmējumus, solot saviem vēlētājiem, ka Ungārija nekad nekļūs par “Ukrainas koloniju”. Ar šo frāzi viņš mēģina uzsvērt, ka lēmumus par Ungārijas enerģētiku nepieņems nedz Ukrainas prezidents Volodimiris Zelenskis, nedz kāda cita ārvalstu vara.
Prasība Eiropai mīkstināt sankcijas
Viktors Orbāns neaprobežojas tikai ar pārmetumiem kaimiņvalstij, bet vēršas arī pie Briselē esošajām Eiropas Savienības amatpersonām. Viņš norāda uz pašreizējo globālo situāciju, kur spriedze Tuvajos Austrumos rada arvien jaunus riskus enerģētikas nozarē. Premjers uzskata, ka lēta Krievijas nafta būtu tiešs risinājums tam, lai atvieglotu dzīvi ungāru ģimenēm un uzņēmējiem.
Viņš aicina Eiropas Savienību ņemt piemēru no ASV, kas atsevišķos gadījumos ir uz laiku mīkstinājusi ierobežojumus attiecībā uz Krievijas energoresursiem. Orbāns uzskata, ka Eiropai šobrīd vajadzētu rīkoties pragmatiski, nevis stingri turēties pie sankcijām, kas, viņaprāt, vairāk kaitē pašām dalībvalstīm, nevis Krievijai. Tas ir tiešs aicinājums mainīt gadu laikā izveidoto kopējo bloka nostāju.
Politiska mobilizācija un Kijivas reakcija
Gatavojoties vēlēšanām, Orbāns arī mudina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties tā sauktajā “Miera gājienā”. Viņa retorika ir skaidra – Ungārijai ir jāiet savs ceļš, neatkarīgi no tā, ko prasa Ukraina vai Eiropas sabiedrotie. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka nepieļaus situāciju, kurā valsts energoapgāde būtu atkarīga no Kijivas labvēlības.
Tikmēr no Ukrainas puses pienāk pretēja informācija. Ukrainas Ārlietu ministrija ir norādījusi, ka Orbāna pieminētajai ungāru delegācijai nemaz nav bijis oficiāla statusa, līdz ar to tās vizīte nav uzskatāma par starpvaldību sarunām. Situāciju vēl vairāk saasina iepriekš izskanējušie paziņojumi, ka Budapešta varētu mēģināt atjaunot naftas tranzītu pat ar spēka metodēm, ja vienošanos neizdosies panākt sarunu ceļā. Tas liecina par ļoti augstu spriedzes līmeni, kur ekonomiskās intereses cieši savijušās ar asu politisko spēli.