Pirms pāris gadiem man izraisījās interesanta saruna ar kādu uzņēmēju. -Man pieder viesu māja šeit pie upes, man pieder autoserviss tur, pilsētā, – viņš lielījās. -Tev pieder? – es atjautāju – pamēģini pāris gadus nemaksāt nekustamā īpašuma nodokļus, un tu redzēsi, kam pieder tava viesu māja un tavs serviss! -Nemaz nevajag pāris gadus, – šis uzņēmējs bija attapīgs un saprata momentā, – pietiks ar dažiem mēnešiem… Tā es sāku pārdomāt jautājumu – Kam patiesībā pieder tas, kas man pieder?
Privātīpašnieka instinkts ir viens no spēcīgākajiem un mūsu sabiedrībā vairāk kultivētajiem instinktiem. Arī man tas piemīt. Bet arvien vairāk es sāku saprast, ka tiek kultivēts… blefs. Mūsu sabiedrībā nevienai privātpersonai nepieder nekustāmais īpašums. Savām zemēm un savām uzbūvētajām/nopirktajām mājām mēs esam tikai pārvaldnieki, nomnieki, un tādi paliksim tikai tik ilgi, kamēr cītīgi maksāsim nomas maksu (kura nosaukta par nekustāmā īpašuma nodokli).
Dažus gadus pēc Latvijas “neatkarības” (lieku pēdiņās, jo šodien saukt Latviju par “neatkarīgu”, nudien, ir vismaz smieklīgi) atgūšanas es atguvu (faktiski atguva mana māte, no kuras es vēlāk mantoju) zemes īpašumu laukos. 90-to gadu beigās visa ģimene pārcēlāmies no pilsētas uz dzīvi laukos. Nebija viegli, jo laukos maizei vienmēr ir bijusi “garoziņa”, bet ienākumu pieticīgumu pārpārim atsvēra daudzās “ekstras” mums un mūsu četriem dēliem – apkārt mežs, tīrs gaiss, tuvumā upe ar lielisku pludmali, pašražota, ekoloģiski tīra un veselīga pārtika. Dzīvojām pašpietiekamu dzīvi un nevienam neko neprasījām. Bet, – ak vai! – izrādās, ka tu vari kļūt par “parādnieku” arī tad, ja neko ne no viena neesi ņēmis! Sāka krāties NĪN “parāds” + soda nauda par nesamaksāšanu laikā. Saskrēja jau ievērojama summa, kuras nomaksu ģimenes budžets vairs nevarēja “pacelt”. Kādā finansiāli labvēlīgākā brīdī es piedāvāju pašvaldības ierēdnim visa zemes nodokļa parāda nomaksu, bet bez papildus pieskaitītās soda naudas. Ierēdnis nepiekrita… Dīvaini gan, jo iepriekš pašvaldībā man skaidroja, ka soda naudas mērķis ir panākt nodokļu samaksu. Te nu bija… Tā mans “parāds” turpināja augt, kamēr…
Raksta turpinājums nākamajā lapā!
ko lai piebils, daspelesies lidz kadam kartejam pilsonu karam…
Piekrītu visam kas tika rakstīts.
Labs raksts,tikai autors nav ņēmis vērā vienu būtisku apstākli: 27.03.2017g.,pie saeimas tika rīkota ”Tautas sapulce”,kur tika izteikts protests pret īpašuma nodokļu nejēdzīgo palielināšanu un konfiscējošo likumu vienīgajam īpašumam! Ņemot vērā Latvijas sabiedrības ignorēšanu šādam protestam,valdība secina – lielākā Latvijas sabiedrības daļa,ir apmierināta ar patreizējās Latvijas valdības ekonomisko un politisko virzienu,tai skaitā arī ar nodokļiem.Tā kā,autor,pret Latvijas iedzīvotāju vairākuma gribu neko nepadarīsi!
Pirmo reizi dzirdu par šādu sapulci. Vai šādā gadījumā mana neierašanās ir uzskatāma par vienaldzību pret procesiem valstī, vai tomēr par organizatoru nolaidību, neparūpējoties par to, lai informācija par šādas sapulces sasaukšanu nonāktu pie pēc iespējas lielākām tautas masām?
Otrkārt, šādas pulcēšanās parasti tiek rīkotas laikos, kad vairumam strādājošo nav iespējas ierasties. Es strādāju, mans bērns iet bērnudārzā. Ja sapulce ir 10:30, kā tas nereti ir, es no darba prom netieku, tas apstādinātu darbu visā uzņēmumā, bet ar bērnudārza audzinātāju ir vēl trakāk – kas pieskatīs tos bērnus, kamēr viņa ies uz sapulci.
Šāda veida pasākumus vajag popularizēt vismaz mēnesi iepriekš un darīt to pēc iespējas vairāk vietās, kaut vai līmējot lapiņas autobusu pieturās, kur tās redz maksimāli daudz cilvēku un pašu pasākumu rīkot sestdienā, kad cilvēkiem ir reālākas iespējas ierasties, nevis bļaustīties te tagad “Mēs rīkojām, neviens nenāca, tautai pie vienas vietas.”
Vienkārši cilvēku apspiešanas tehnologijas ir ieviestas jau pirms tā saucamās tautas sapulces un cīņas un brīvās gribas spars jau gadiem tika skalots un nīcināts kur cilvēkus pataisa vienus par cīnītājiem otrus par nodevējiem um nodevējus motivē ar labām naudām ņemot vērā un radot grūto ekonomisko situāciju
Visi iepriekš pieņemtie mūsu valsts likumi sakarā ar privatizāciju pilnajā bildē izskatās ka esam pamatīgās lamatās kurās ar mums manipulē tie kam pieder vara un informācija.
Tāpēc kaut kā jāsāk katram saprast tās ziepes un burbuļus mēs rijam, kurus valdība pati nesaprasdama kādiem mistiskiem it kā demokrātijas spēkiem tā vergo saņemdama par to dāsnu atalgojumu.
Komentārs no Informācijas aģentūras beigās nav korekts, jo tiek pateikts, ka vainīgs ir kapitālims.
Kur problēma ateclt NĪN vienīgajam īpašumam un turpināt dzīvot kapitālismā, kapēc tiek romatizēts par sociālismu? 🙂
Atceļam NĪN vienīgajam īpašumam un lieta darīta.
Saņēmu algu, nomaksāti nodokļi. No saņemtās naudas sāku veidot uzkrājumu.
Uzkrājumu ieguldīju nopērkot īpašumu.
Pēc kāda laika īpašumu izdomāju pārdot.
Pārdodot īpašumu jāsamaksā ienākuma nodoklis. Tatad sanāk tā ka nodoklis jāmaksā arī par to naudu kura palika pāri pēc nodokļu nomaksas. Par pensijām piemēram jāmaksā nodoklis -par savu uzkrājumu darba laikā?
“nepturami”
Ļoti nekorekts raksts!
ASV un Rietumeiropas valstīts visur ir NĪN. Un tas nenozīmē, kas šīs valstis nebūtu brīvas. NĪN kalpo kā finansējuma avots, piemēram, skolām, bērnudārziem. Tad ko, citi lai maksā, bet viens gudrinieks redz būs “brīvs” un šajā nepiedalīdies?
Ja mēs gribam būt brīvi, tad mums ir jābūt atbildīgiem par savu valsti.
Vienkārši mūsu valstī notika kluss apvērsums kur bagātnieki zinot kā legalizēt it kā civilizēto verdzību atņemtu tiesības dzīvot tiem kas togrib darīt godīgi…un mēs brīnamies par civilizācijas arvien vairāk augošo materiālismu un līdz ar to morālo degradāciju un pašiznīcību .
Vienkārši kādi ir kas uzpērk valdības un tā iznīcina mūs ar mūsu pašu rokām…
Tūkstošiem gadus veci artefagti un legendas un hronikas par to stāsta bet mēs savā taisnībā mantkārībā ,religiskajās cīņs novēršam uzmanību no galvenā.Ko valdības dara ar mūsu konstitūciju mūsu tiesībām un mūsu dzīvēm..
Tiem pietiek tikai kara gadījumā mūs pataisīt tikkai par patriotiem un liela daļa šo zombiju nogalīnās savus brāļus mātes un kaimiņus ,bet valsts viņus pasludinās lar varoņiem.
ja ipasums tiek izirets un gust mantisku labumu,tad maksa nodokli,bet ja es sava ipasumaa dzivoju par ko man jamaksaa ,,taapat jau esmu to visu nopirkusi un visu nomaksajusi.