Opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputāti ir sagatavojuši grozījumus Izglītības likumā, piedāvājot ieviest izdienas pensijas pedagogiem.
Priekšlikums paredz, ka tiesības uz šādu atbalstu būtu skolotājiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru darba stāžs nozarē nav mazāks par 35 gadiem.
LPV piedāvātie nosacījumi un pensiju aprēķins
Partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti norāda, ka pedagoga darbs ir saistīts ar augstu emocionālo slodzi, kas ilgtermiņā var izraisīt izdegšanas sindromu. Tas bieži noved pie profesionālo iemaņu mazināšanās vēl pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas.
LPV piedāvātais modelis paredz, ka izdienas pensiju aprēķinātu no vidējās darba samaksas par pēdējiem pieciem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā amatā. Politiķi aicina šo atbalstu noteikt 90% apmērā no algas, sedzot izmaksas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
Svarīga detaļa LPV ierosinājumā ir stāža aprēķināšana – tajā piedāvāts ieskaitīt arī darba gadus Latvijas teritorijā līdz 1990. gada 4. maijam. Jaunā kārtība paredzētu, ka izdienas pensiju izmaksā līdz brīdim, kad personai rodas tiesības uz vecuma pensiju.
Pēc tam izmaksas turpinātos, taču tās samazinātu par piešķirtās vecuma pensijas apmēru. Šāda pieeja mērķēta uz to, lai skolotāji justos drošāk brīdī, kad fiziski vai emocionāli vairs nespēj pilnvērtīgi turpināt darbu skolā.
Pedagogu trūkums un darba kvalitātes riski
Saskaņā ar LPV sniegto informāciju, 2026. gadā Latvija saskaras ar nopietnu pedagogu trūkumu, kas īpaši izteikts ir galvaspilsētā un tās apkārtnē. Rīgā un Pierīgā trūkst simtiem speciālistu, un vakanto vietu skaits skolās sasniedz aptuveni 2%.
Lai gan pašvaldības cenšas piesaistīt jaunus darbiniekus ar dažādām atbalsta paketēm, politiskais spēks uzskata, ka sociālo garantiju stiprināšana valsts līmenī ir būtisks solis, lai celtu profesijas prestižu.
LPV anotācijā skaidrots, ka problēma ir ne tikai skaitliska, bet arī saistīta ar darba kvalitāti. Pastāvīgas izmaiņas izglītības saturā un nepieciešamība pielāgoties mainīgajai videi prasa lielus resursus.
Pedagogi tiešā saskarē ar bērniem saskaras ar psihoemocionālām slodzēm, kas var ietekmēt veselības stāvokli. Tāpēc pirmspensijas vecuma skolotāji bieži jūtas sociāli neaizsargāti, ja viņu spējas vairs neatbilst mūsdienu izglītības sistēmas prasībām.
Sabiedrības atbalsts un politiskie šķēršļi
Jautājums par izdienas pensijām pedagogiem iepriekš aktualizēts arī caur iedzīvotāju iniciatīvām un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām. Tomēr līdz šim līdzīgi priekšlikumi nav guvuši atbalstu budžeta līdzekļu trūkuma dēļ.
Pašlaik politiskajā telpā vērojamas pretējas tendences – tiek spriests par vispārēju izdienas pensiju sistēmas reformu, lai to padarītu stingrāku un ierobežotu agrāku došanos pensijā citās profesijās.
Lai gan LPV iecere ir guvusi atbalstu daļā pedagogu saimes, tās praktiskā ieviešana paliek atkarīga no tā, vai Saeimas vairākums būs gatavs šādam solim. Šobrīd priekšlikumi ir nodoti tālākai vērtēšanai atbildīgajās komisijās, kur tiks analizēta to ietekme uz valsts finansēm un ilgtermiņa sociālo sistēmu.