Jēlnaftas cenas strauji pieauga bažu dēļ par iespējamiem lieliem ražošanas pārtraukumiem pēc Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai. Analītiķi uzskata, ka naftas cenas varētu saņemt papildu stimulu, ja ģeopolitiskā spriedze saasināsies.
Jēlnaftas cenas strauji pieauga pēc tam, kad Irāna otrdien uz Izraēlu izšāva aptuveni 200 ballistiskās raķetes, tādējādi ievērojami saasinot Tuvo Austrumu konfliktu. Uzbrukums bija reakcija uz Hezbollah līdera un Irānas komandiera likvidēšanu, kam sekoja Izraēlas sauszemes spēku izvietošana Libānas dienvidos.
Brent biržā ICE biržā tirgoto nākotnes līgumu cena pieauga par 2,9 % – līdz 73,56 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI biržā Nymex biržā tirgoto nākotnes līgumu cena otrdien pieauga par 3,5 % – līdz 70,92 ASV dolāriem par barelu.
Trešdienas Āzijas sesijas laikā abu naftas etalonu cenas turpināja pieaugt par vairāk nekā 1%, plkst. 4.45 pēc Viduseiropas laika sasniedzot attiecīgi 74,56 un 70,94 dolārus par barelu.
Pagaidām šķiet, ka ietekme uz naftas tirgu ir ierobežota, jo lielāko daļu raķešu pārtvēra Izraēlas aizsardzības sistēmas. Tiesa, galvenās bažas naftas tirgiem rada iespējamie Izraēlas atbildes triecieni Irānas naftas objektiem, kas varētu ievērojami paaugstināt jēlnaftas cenas.
Irāna ir viena no desmit lielākajām naftas ražotājām pasaulē, un tās ieguves apjoms augustā pārsniedza 3,3 miljonus barelu dienā, kas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, kā liecina Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dati. Irāna eksportē pusi no savas produkcijas, kas veido aptuveni 2 % no pasaules piedāvājuma.
Turklāt, saasinoties militārajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu, varētu tikt atjaunotas ASV sankcijas Irānas naftas eksportam, vēl vairāk paaugstinot naftas cenas. eToro tirgus analītiķis Džošs Gilberts teica: “Tas neapšaubāmi nodrošina īstermiņa atbalstu naftai, jo īpaši, ja ģeopolitiskā spriedze turpinās palielināties.”
Pēdējo trīs mēnešu laikā naftas cenas bija lejupslīdošā tendencē, jo pieprasījuma prognozes bija vājākas, ko noteica vājāki globālās ekonomikas dati, jo īpaši no ASV un Ķīnas.
Vienlaikus cenu kritumu veicināja arī rekordlielais naftas ieguves apjoms ASV un globālā pāreja uz zaļo enerģiju. Neraugoties uz šiem makroekonomiskajiem nelabvēlīgajiem faktoriem, ģeopolitiskās spriedzes pastiprināšanās bieži darbojas kā naftas tirgu veicinošs faktors.
Nesenie Ķīnas politikas pasākumi var uzlabot arī pasaules lielākās naftas importētājas pieprasījuma perspektīvas. Pagājušajā nedēļā Ķīnas Tautas banka (PBOC) paziņoja par rezervju prasību normas (RRR) samazinājumu par 0.5%, ko papildināja galveno vadošo likmju samazinājums. Ķīna īstenojusi arī vairākus atvieglojumus, lai atbalstītu mājokļu sektoru un akciju tirgus.
Gilberts piebilda: “Nozīmīgs faktors ir arī Ķīnas stimulu pakete. Ja pastāv uzskats, ka pasaules otrā lielākā ekonomika gatavojas palielināt pieprasījumu laikā, kad piedāvājums varētu būt ierobežots, tas nodrošina “pretvēju” jēlnaftas cenām.”
Tirgi vēro arī gaidāmo OPEC+ sanāksmi tiešsaistē, kas notiks plkst. 12.00 pēc Griničas laika. Nav gaidāms, ka grupa veiks kādas izmaiņas pašreizējā plānā par ieguves samazināšanu 5,86 miljonu barelu dienā apjomā, lai gan avoti liecina, ka tā varētu atcelt decembrī noteikto samazinājumu, kā vēsta Financial Times.
Organizācija iepriekš bija vienojusies no decembra palielināt kopīgo ieguvi par 180 000 barelu dienā, kas ir daļa no tās plāna palielināt piedāvājumu 2025. gadā. Ņemot vērā strauji augošo ASV ieguvi un naftas cenu kritumu, OPEC+ izjūt spiedienu, jo samazinās tirgus daļa un rentabilitāte.
Tikmēr dalībvalstis nav pilnībā ievērojušas brīvprātīgo ražošanas samazinājumu, un tādas valstis kā Irāna un Kazahstāna nav izpildījušas savas saistības. Šīs divas valstis ir pārsniegušas piedāvājuma apjomu un ir apņēmušās to kompensēt ar 123 000 barelu dienā samazinājumu septembrī un oktobrī. Kamēr šie kompensējošie samazinājumi netiks izpildīti, OPEC+, visticamāk, nepalielinās ražošanu.