Prokurors atklāti paziņo – smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lieta tiek apzināti vilcināta

 

«No mūsu puses, valsts apsūdzības uzturētāju puses, var puslīdz droši prognozēt, ka šis tiesas process turpināsies vēl ilgi. Mēs redzam pazīmes, kas liecina, ka šobrīd atkal kriminālprocess tiek vilcināts – apzināti tiek vilcināts jau debašu laikā.  Līdz ar to debates no aizstāvības puses noteikti nebeigsies ātrāk kā nākamgad, tas ir labākajā gadījumā. Ja tas tā turpināsies, bez tiesu efektivizēšanas, tad process ir vēl uz vairākiem gadiem,» BNN intervijā komentē smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lietas prokurors Juris Juriss.

«Pierādījumu ir pietiekami daudz, lai tiesa varētu pieņemt spriedumu»

Juriss tiesas debatēs lūdzis Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Tomēr prokurors BNN intervijā uzsver, ka tiesas process tiek vilcināts un to ļauj darīt esošā kriminālprocesa «izplūdušais regulējums», līdz ar to prasīto sodu varētu nesagaidīt vismaz vēl pāris gadus.

Lai gan prokurors atzīmē: «Uzskatu, ka pierādījumu [jau šobrīd] ir pietiekami daudz, lai viņu vainotu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un lai tiesa varētu pieņemt spriedumu.»

Naudas ietekme pagarina tiesas procesu

Prokurors norāda, ka tiesu sistēmā vērojams, ka personām ar lieliem ienākumiem ir daudz vieglāk pagarināt un apgrūtināt kriminālprocesu. «Tas arī parādās praksē.»

Viens no mehānismiem, kā līdzekļi apgrūtina tiesas procesu, Jurisa ieskatā, ir šo cilvēku ietekme pār medijiem. «Man ir pamats runāt, ka Neatkarīgā Rīta Avīze pēdējo desmit gadu laikā, cik atceros, varbūt divas reizes mani ir intervējusi par jautājumiem, kas attiecas uz tiesvedību.  Vienlaikus, kad agrāk nedēļā divi vai trīs raksti regulāri tika veidoti, mēs ar apskaužamu regularitāti, gandrīz katru tiesas sēdi redzējām šī medija žurnālistus.» Jurisa ieskatā, viss paustais ir tikai vienas puses viedoklis un šāda iespēja kuram katram, kurš ir aizturēts un  nonācis tiesas priekšā, nav. «Un tā ir milzīgā atšķirība – var izdarīt šo spiedienu arī šādā veidā,» par Lemberga lietu izsakās prokurors.

Juriss atzīmē – Latvijas tiesu procesi, kur notiek ilgā sodu piemērošana teju gadu desmitu garumā, ir komplicēti pēc savas juridiskās konstrukcijas. Proti, apsūdzībās ietverti tādi finanšu noziegumi, kuru izpildes mehānisms pats par sevi ir ļoti sarežģīts. «Nav runa tikai par lietām, kur tiesvedībās iesaistīti politiķi, bet arī uzņēmēji, kuri var atļauties izmantot noteikto līdzekļu daļu, lai aizstāvībai zināmā veidā palīdzētu izmantot esošā Kriminālprocesa likuma nepilnības. Iespējams, tas ir tas apstāklis, kas arī nosaka visu, ko mēs redzam.»

«Un cik daudz valsts ir darījusi, lai pārliecinātos par to, ka šie līdzekļi ir legāli?»

Runājot par drošības līdzekļiem apsūdzētajiem personām, kas tiek izlaistas par vērienīgām summām no cietuma, prokurors atzīmē: «Nākamais jautājums ir par to, cik šobrīd mēs kā valsts varam efektīvi skatīties uz līdzekļu izcelsmi un cik daudz mums tur vēl darāms. Ja kāds ir palīdzējis atrast nepieciešamo summu vai pats apsūdzētais ir atradis to summu, vienmēr ir jautājums par līdzekļu legālo izcelsmi.»

Jurisa ieskatā ir ļoti svarīgi uzdot jautājumu pirms ļaut maksāt drošības līdzekli apsūdzētajai personai: vai vispārējā legālajā apritē šai personai bija iespēja šādus līdzekļus iegūt? «Cik daudz valsts ir darījusi, lai pārliecinātos par to, ka šie līdzekļi ir legāli. Tas ir jautājums, kas pieklibo. To arī parādīja Moneyval atzinums, ka caur Latviju plūst ļoti lielas [nelegālās] naudas  summas.»

«Šīs personas viena vai otra parādīšanās ar augstām amatpersonām kopā [..] – tas viss sabiedrībai rada greizu priekšstatu»

Uz BNN jautājumu, vai šos garos tiesu procesus jeb tā saucamos «sarežģītos gadījumus» kavē ārpus sfēras stāvošu cilvēku ietekme uz tiesu un politisko sistēmu, Juriss norāda: «Atturētos nosaukt kādu konkrētu gadījumu, jo tad jāsaka, ka uz tiesu varu tiek izdarīts politisks spiediens. Katrā ziņā uz mani – uz valsts prokuroriem – uz mums tāds spiediens nav izdarīts un nekad nav bijis. Tikmēr, kas attiecas uz vienas vai otras apsūdzētās personas parādīšanos kopā ar augstām amatpersonām, izsakot valstiskas nostājas – kopumā, abstrahējoties no konkrētā gadījuma, tas viss sabiedrībai rada greizu priekšstatu, tas stipri attālina mūs no skandināvu modeļa, ko mums patīk piesaukt sabiedrībā.»

 «Tas sods acīmredzami arvien vairāk un vairāk attālinās»

Runājot par to, kas, prokurora ieskatā, Latvijas tiesu sistēmā ir «lielākie robi», viņaprāt, viens no tiem ir kriminālprocesa pabeigšanai saprātīgā termiņā, ko veicina pierādījumu izskatīšana.

«Piemēram, šobrīd jau tās pašas debates, ja paskatāmies to struktūru, tad faktiski likums neparedz tādas skaidras iespējas ierobežot un noteikt debašu saturu. Formāli tas ir noteikts likumā, bet praktiski atšķirt un izsecināt, cik ilgi var runāt aplinkus, nav iespējams. Jāsaprot – jo kvalitatīvāks jurists, jo ilgāk vienu un to pašu pierādījumu var apspēlēt, un sods acīmredzami arvien vairāk un vairāk attālinās.» Prokurora ieskatā, ir pamatoti prasīt uzreiz piemērot tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kāds varētu iestāties pēc tiesas lēmuma.

Kas attiecās uz mehānismu, kā aicināt personas uz tiesu, šobrīd Latvijā konkrētas sistēmas nepastāv. «Pašlaik domā, kā to efektivizēt. Liecinieku norādīšana no valsts apsūdzības puses jau ir zināma, savukārt aizstāvībai šobrīd ir iespēja pieteikt arvien jaunus un jaunus [lieciniekus], un tas tad arī prasa laiku,» uzskata prokurors.

Jurisa ieskatā, nekāda universāla risinājuma visiem gadījumiem, lai pilnībā varētu atrisināt jautājumu par kriminālprocesu ātrāku izskatīšanu, nav.

«Kopumā Latvijas tiesu sistēmā vairāk par 80% no izskatāmajiem kriminālprocesiem tiek izskatīti samērā ātri un raiti. Tātad uzmanība tiek pievērsta tikai atlikušajiem 20% to lietu, kuras varētu efektivizēt un paātrināt. Tā būtu viena lietu kategorija. Turklāt jāņem vērā, ka sabiedrības rezonansi izsaucošas lietas ir neliela daļa no tiem 20%.» Prokurors gan atzīmē, ja šī rezonanse ir izraisīta, tas vēsta par lietas aktualitāti sabiedrībā, un cilvēki grib redzēt risinājumu. «Ja risinājumu nevar ilgi sagaidīt, tad, protams, tas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību. Arī tieslietu sistēma nav ieinteresēta, ka juridisks risinājums tiek panākts ilgstošā laika periodā,» komentē Juriss.

Jūsuprāt, politiķi un arī augstu amatu cilvēki ietekmē tiesu Latvijā?

Uz jautājumu Juriss norāda, ka atbildēs ne kā prokurors. Viņaprāt, šī mijiedarbība pastāv. Tomēr, lai situāciju mainītu, valsts iestādēm, tiesībsargājošām iestādēm jāspēj uzlabot savu reputāciju un darīt visu, lai sabiedrībai rastos uzticība tiesu sistēmai. Tomēr viņš nenoliedz, ka augstu amata cilvēku vēlme ietekmēt tiesu sistēmu Latvijā ir izteikta.

Tikmēr, runājot par to, kāpēc sabiedrībai ir neuzticība Latvijas tiesu sistēmai un to mēdz dēvēt par korumpētu, Juriss atzīmē: «Izslēgt, ka šādu [korupcijas] gadījumu nav, manuprāt, noteikti būtu muļķīgi un neobjektīvi. No prokurora puses es nevaru apgalvot tā bez pierādījumiem. Katrā ziņā indeksācijas par to, kāpēc cilvēkiem ir pamats tā runāt, ir daļēji tāpēc, ka cilvēki neizprot šo procesu ilgstošo virzību, kā arī droši vien liela nozīme ir arī sodiem, kas seko pēc tam. Ja tie sodi ir tādi, kurus sabiedrība neuztver kā adekvātus, tad ir jādomā, kā situāciju mainīt.»

Prokurors atzīmē, ka jurisprudence un tieslietas jau pašas par sevi nedzīvo neatkarīgu dzīvi. «Nav jau tā, ka ir kaut kāda viena sabiedrības daļa un tieslietas ir kaut kāda otra sabiedrības daļa. Tieslietām ir jāpiemērojas kopīgām sabiedrības prasībām, un tas ir ne tikai Latvijas sabiedrības prasībām kopumā, mēs varam arī plašāk skatīties Eiropas Savienības kontekstā.»

«Ik pa laikam ir bijuši jautājumi par sodiem par iesaistīšanos narkotisko un psihotropo nelegālo vielu apritē. Citreiz tie ir bijuši nesaprotami bargi, citreiz tieši otrādi – maigi. Tāpat attiecībā uz finanšu noziegumiem – par lielām naudas summām, kas atmazgātas, bija pilnīgi saprotams, ka piemēro nosacītus brīvības atņemšanas sodus. Sabiedrībai nav saprotams, kā par naudas atmazgāšanu var piemērot mazāku sodu nekā atmazgātās naudas summa. Tad rodas bažas. Un bažas ir par ko? Par neobjektivitāti. Katrs jau to neobjektivitāti tulko dažādi,» BNN komentē prokurors.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru