Intervijā žurnālam “Ir” uzņēmuma “Rīgas Satiksme” pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss stāstīja, ka, iespējams, jau martā uzņēmumam draud maksātnespēja, ja Rīgas dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju.
Sarunā ar “Ir” Matīss uzskaita piemērus, kuros tiek izšķērsti līdzekļi, kā piemēram, dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, kredīts, kas tika piešķirts tramvaju iegādei, tika iztērēts algām. Pēc šī pagaidu valdes priekšsēdētājs secina, ka domei būtu jāpiešķir 37 miljonu eiro papildu dotāciju, lai uzņēmums martā nepiedzīvotu maksātnespēju.
Situāciju vēl nepatīkamāku padarījis auditorfirmas “Ernst & Young” ziņojums, kas ir uzņēmuma finanšu stāvokļa izvērtējums. Matīss šo sarakstu nav gatavs publiskot, jo uz atklāto faktu pamata grasās rosināt vairākas tiesvedības.
Atsaucoties uz Matīsa teikto, žurnāls “Ir” savā publikācijā raksta: “Vislielākais RS naudas izsūcējs ir uzņēmums “Rīgas Karte”. Tas uztur transporta e-talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim RS maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri RS maksā Rīgas Kartei 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro.”
Daļa no 50 milj. SEB bankas piešķirtā kredīta, kas bija paredzēts zemās grīdas tramvaju iegādei, tika iztērēts algām, jo uzņēmumam nebija naudas.
Aizvadītā gada beigās valde izprasīja Rīgas domei papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā, ar ko tika segts šis iztrūkums. Matīss skaidro, ka nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt.
Žurnāla publikācijā tiek pieminēts arī kāds cits piemērs par trim miljoniem eiro gan 2016., gan 2017. gadā, kas pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. RS 2015. gadā uz pieciem gadiem vienojās ar “RDZ Energy” par degvielas piegādi, taču šī uzņēmuma īpašnieki ir noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. “Ir” rakstīs, ka aptuveni pusi no šī uzņēmuma apgrozījuma veido RS ieņēmumi, tā patiesie labuma ieguvēji nav zināmi.
“Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda ES sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder,” izbrīnīts ir Matīss.
Kā jau tika ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis kriminālprocesu par trim RS iepirkumiem. Šajā procesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Pēc KNAB operatīvo darbību veikšanas, visi pieci RS valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Ušakovs izveidoja pagaidu valdi, kas sastāv no četriem cilvēkiem.
Avots: delfi.lv