Pamatīgu diskusiju sociālajā tīklā Facebook raisījusi kāda aktīva tīkla lietotāja vārdā Kristīne, kura pieķērusies jautājumam par Latvijā populārā uzņēmuma Getliņi EKO produkciju. Viņa norāda, ka uzņēmuma produkcija nebūt nav ekoloģiska, un burtu salikums EKO tur atrodas “netīšām”!
Kristīnes ieraksts, ar kuru dalījušies jau vairāk nekā 1300 cilvēku, raisīja lielas diskuijas cilvēku starpā, kuri aktīvi apsprieda pārtikas kvalitāti mūsdienu pasaulē. Savu atbildi attiecībā uz šo situāciju sniedza arī Getliņi EKO pārstāvji.
Lūk publicējam Kristīnes pilnu ierakstu:
“Brīdinu labticīgus pircējus, kuri domā, ka “Getliņu EKO” ir ekoloģisks produkts. Izrādās uzņēmuma nosaukumā vārdiņš EKO, tikai tā netīšām gadījies 
?
Atbild uzņēmumam pietuvināta persona Anda Zandberga: “Kristïne, nevajag jaukt uzņêmuma nosaukumu ar saražoto produkciju. Nekad neesam deklarējuši, ka mums ir eko tomàtiņi.”
Tomāti un gurķi no monsanto sēklām tiek audzēti vatē, kurai ar sistēmu ir pievadītas trubiņas ar monsanto ķīmikālijām bagātinātu sķīdumu. Jā, jā, tie ir tie paši tomāti un gurķi rimčikā, kuri nedz smaržo, nedz garšo pēc gurķiem un tomātiem!
Papildināts:
Tātad, stāsts ir sekojošs. Uzņēmums sevi par “Getliņi EKO” ir nosaucis, jo tas ražo OIK elektrību no biogāzes, kas rodas atkritumu pūšanas procesa rezultātā. Šo elektrību viņi pa dārgo pārdod mums, bet saimniecībā tiek lietota lētā elektrība. Tomēr, skaidrības pēc precizēšu, ka šim te EKO, nav nekāda sakara ar tomāta, vai gurķa ekoloģisko kvalitāte. Šim uzņēmumam nav EKO sertifikāta, bet neskatoties ne uz ko, PR (pī ārs) ap šiem produktiem tiek radītsmaldinošs, kā par ekoloģiskiem. Vienkārši labs logo mākslinieciskais noformējums un veiksmīga vārdu spēle – nekāds EKO.
Pārtikas un veterinārais dienests ir noteicis, ka uzņēmuma un domēna nosaukumā nav pieļaujama terminu “bio” un “eko” lietošana, ja uzņēmums nav saņēmis sertifikātu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli. Tāpat kopienas normatīvie akti nosaka pamatprincipus bioloģisko produktu ražošanai, marķēšanai, kā arī kontrolei, līdztekus nosakot aizsardzību produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikta vienota kārtība, kādām jābūt obligātajām norādēm bioloģisko produktu marķējumā.
Kas attiecas uz GMO, vienkārši iemetu kādu komentāru, un spriediet paši! Man nosaukums „Monsanto” uzticību neizraisa nekādā veidā! Sēklas industriālās pārtikas audzēšanai, šodien var nopirkt tikai no Monsanto kompānijām.
„Monsanto ir amerikāņu multinacionāls agroķīmijas un lauksaimniecības biotehnoloģiju uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Krīvkūrā, Misūri. Tas ir vadošais ģenētiski modificēto (ĢM) sēklu un “Roundup” (uz glifosāta balstīts herbicīds) ražotājs. Monsanto ir sekmējis dažādas pārmaiņas gan lauksaimniecības industrijā, gan biotehnoloģijas produktu izstrādē un izplatīšanā, gan veicis valstu aģentūru lobēšanu. Monsanto ir arī pazīstams kā ķīmijas uzņēmums, līdz ar to kopumā korporācija ir ļoti pretrunīgi vērtēta. 2016. gada septembrī Monsanto valde piekrita Bayer piedāvājumam iegādāties Monsanto par 66 miljardiem ASV dolāru ($128/akcija) un šobrīd tiek gaidīts tiesisks lēmuma apstiprinājums.”
Monsanto, nez kapēc, paralēli indēm, ir viena no lielākajām sēklu izplatīšanas kompānijām, ar sazarotu apakškompāniju tīklu.
Vienigais eko ir kamenes, tātad bez pesticidiem , bet reali dzive ir brizi, kad tiek izmantoti, jo kamenes, musinas netiek galā. (no komentāriem)
https://www.facebook.com/getlini/…”
Publicējam arī pilnu Getliņi EKO atbildes vēstuli, la ikatrs pats var spriest, kuram šajā situācijā ir taisnība:
Lūk arī Kristīnes ieraksta oriģināls:
https://www.facebook.com/kristine.liepina5/posts/2169515873330888?__xts__[0]=68.ARCu7m9JzZ4bs48IpvonEhl2BOBaHeUhQAu7Xqxmo38NoKpJmEClEovsGFiczw4TJVyoyBzsYonGJAsjwprnwoEVXSpd98SK1TZEt2B2c6GNt2w0AqGlMvN3FqdHgkiB6bBLAOU&__tn__=C-R