Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās pilsētās noskaidrots, ka Latvijas reģionālo pilsētu iedzīvotāji kopumā jūtas ļoti apmierināti ar savu dzīvesvietu, liecina jaunākie statistikas dati.
Aptaujā, kas aptvēra deviņas lielākās pilsētas, izņemot galvaspilsētu, secināts, ka cilvēki augstu vērtē gan drošību, gan pilsētvides sakoptību.
Īpaši izceļas Valmiera, kur gandrīz visi aptaujātie atzīst, ka ir apmierināti ar savu pilsētu. Dati rāda, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies arī Daugavpilī un Jelgavā, nostiprinot pārliecību par reģionu attīstību. Šis apskats sniedz ieskatu tajā, kādi faktori veido ikdienas komfortu dažādās Latvijas vietās.
Drošība un vide pilsētās
Viena no būtiskākajām lietām ikdienā ir drošības sajūta, atrodoties uz ielas vēlās vakara stundās. Aptaujas dati rāda, ka visdrošāk naktīs jūtas liepājnieki, kur šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā citviet.
Arī Valmieras un Ogres iedzīvotāji savas pilsētas ielas uzskata par drošām. Interesanti, ka uzticēšanās kārtības sargiem ir augsta visā valstī, tomēr visvairāk savai pašvaldības policijai uzticas Jūrmalā.
Pilsētvides sakoptība ir vēl viens aspekts, kas tieši ietekmē pašsajūtu. Ventspils un Valmiera šajā ziņā ieņem līderpozīcijas. Ventspilnieki ir ļoti apmierināti ar gājēju zonām, tirgus laukumiem un skvēriem.
Savukārt Valmierā gandrīz ikviens iedzīvotājs atzinīgi vērtē pilsētas zaļās zonas un parkus. Lielākajā daļā pilsētu cilvēki ir apmierināti arī ar gaisa kvalitāti un samērīgu trokšņu līmeni, kas padara dzīvošanu mierīgāku.
Atbalsts ģimenēm un dažādām sabiedrības grupām
Lielākā daļa Latvijas pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīvesvieta ir piemērota ģimenēm ar maziem bērniem. Valmiera un Liepāja šajā jomā tiek vērtētas visaugstāk, taču straujš pozitīvs lēciens novērots Daugavpilī. Arī pašas ģimenes, kurās aug bērni, šo vidi vērtē vēl atzinīgāk nekā pārējā sabiedrība.
Līdzīga situācija ir ar pilsētas pieejamību senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Valmierā un Ogrē iedzīvotāji uzskata, ka vide ir draudzīga vecāka gadagājuma cilvēkiem. Arī attieksme pret dažādām tautībām un iebraucējiem kopumā ir pozitīva.
Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka pilsētas ir atvērtas un draudzīgas minoritātēm un imigrantu grupām, īpaši tas izteikts Kurzemes lielākajās pilsētās un Jelgavā.
Izglītība, kultūra un ikdienas pakalpojumi
Izglītības iestāžu pieejamība un kvalitāte visaugstāk tiek vērtēta Jelgavā, kam seko Valmiera un Liepāja. Šajās pilsētās iedzīvotāji ir visapmierinātākie ar bērnudārzu un skolu sniegtajām iespējām. Tikmēr kultūras dzīve visvairāk priecē liepājniekus un rēzekniešus.
Koncertzāles, teātri un bibliotēkas Liepājā saņem gandrīz maksimālo novērtējumu, kas liecina par spēcīgu reģionālo kultūras piedāvājumu. Arī sporta objekti, piemēram, laukumi un zāles, visaugstāk tiek vērtēti tieši Liepājā un Valmierā.
Runājot par ikdienas praktisko pusi, apmierinātība ar darba vidi un nosacījumiem ir augsta visās pilsētās. Pēdējo gadu laikā būtisks uzlabojums šajā ziņā manāms Jūrmalā un Daugavpilī.
Tomēr mājokļu jautājums joprojām ir aktuāls. Daugavpilī iedzīvotājiem šķiet visvieglāk atrast dzīvesvietu par pieņemamu cenu, turpretim Valmierā šis jautājums ir daudz sarežģītāks un cilvēki norāda uz ierobežotām iespējām.
Pārvietošanās paradumi rāda, ka automašīna joprojām ir galvenais transporta līdzeklis vairākumam vīriešu, savukārt sievietes biežāk izvēlas iet kājām. Sabiedriskā transporta tīkls vislabāk apmierina Jūrmalas un Daugavpils iedzīvotājus, kamēr Ogrē šis rādītājs ir ievērojami zemāks.