No 2026. gada 9. līdz 11. martam Igaunijas galvaspilsētā Tallinā norisinājās 15. Starptautiskais samits par skolotāja profesiju, pulcējot izglītības nozares līderus, ministrus un arodbiedrību pārstāvjus no valstīm ar augstākajiem izglītības kvalitātes rādītājiem
Šajā prestižajā forumā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) panāca būtisku vienošanos kopīgiem spēkiem pilnveidot pedagogu karjeras modeli, veicināt skolotāju autonomiju un ieviest drošus mākslīgā intelekta risinājumus mācību vidē.
Prioritārie attīstības virzieni un pedagogu loma
Samita diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta trim pamatpīlāriem: elastīgām profesionālajām gaitām, izglītības iestāžu vadības un pedagogu neatkarībai, kā arī viedajai tehnoloģiju integrācijai. Izglītības ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka mākslīgais intelekts nedrīkst aizstāt pedagogu, bet tam jākļūst par instrumentu, kas atvieglo ikdienas administratīvos darbus. Tajā pašā laikā ministre akcentēja, ka tehnoloģiju progresam jāiet roku rokā ar drošības standartiem un fokusu uz skolēnu kritiskās domāšanas un radošuma attīstību.
Profesionālā brīvība un birokrātijas mazināšana
LIZDA vadītāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz to, ka skolotājiem jābūt inovāciju priekšgalā, pastāvīgi izglītojoties un apgūstot jaunākos rīkus. Viņa norādīja, ka Latvijā kritiski svarīgi ir paplašināt pedagogu tiesības pašiem pieņemt profesionālus lēmumus un samazināt pārlieku lielo atskaišu slogu. Pēc arodbiedrības novērojumiem, tieši skolu direktoru vadības stils ir noteicošais faktors — mūsdienīga, uz līderību vērsta vadība dabiski mazina birokrātiju un sniedz skolotājiem nepieciešamo radošo brīvību.
Mākslīgā intelekta integrācija un pētniecība
Lai mākslīgais intelekts kļūtu par reālu palīgu, pedagogiem ir nepieciešams gan laiks tā apguvei, gan skaidri definēts tiesiskais rāmējums. Latvija jau šobrīd sper praktiskus soļus, attīstot “digitālo skolotāju istabu”, kas kalpos kā zināšanu bāze par specifiskiem AI rīkiem dažādos mācību priekšmetos. Turklāt LIZDA sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti veic īpašu pētījumu, lai noskaidrotu ētiskākos un efektīvākos veidus, kā tehnoloģijas var uzlabot skolotāju darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Šis samits, ko organizēja OECD un “Education International” sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, kārtējo reizi apstiprināja, ka skolotāja profesijas prestižs ir cieši saistīts ar mūsdienīgu darba vidi. Latvijas iesaiste šādā starptautiskā pieredzes apmaiņā ļauj pārņemt labāko praksi un veidot tādu izglītības ekosistēmu, kurā tehnoloģijas kalpo cilvēkam, nevis otrādi.