Administratīvā rajona tiesa Liepājā 6.decembrī plkst.11 skatīs četru Ventspils domes opozīcijas deputātu pieteikumu par proporcionalitātes ievērošanu domes komisijās un padomēs, aģentūru LETA informēja deputāti.
Ventspils domes opozīcijas deputāti Ģirts Valdis Kristovskis (V), Dace Korna (V), Aivis Landmanis (LRA) un Ivars Landmanis (LRA) savā pieteikumā lūguši tiesu atcelt Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmumu par Ventspils domes komisijām un padomēm un uzlikt par pienākumu Ventspils domei tās komisijās, padomēs un darba grupās proporcionāli iekļaut arī opozīcijas deputātus. Deputāti uzskata, ka Ventspils dome apzināti ignorē opozīcijas deputātu tiesības būt pārstāvētiem tajās atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.
Deputāti uzskata, ka lietas ierosināšana ir precedents tiesu sistēmā, un pagrieziena punktu pašvaldību deputātu tiesību aizsardzībā noteica Satversmes tiesas (ST) gada jūnija spriedums lietā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu par Salaspils novada domes lēmuma “Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu” atcelšanu. Lai gan pieteikums tika skatīts pēc atbilstības Latvijas Satversmes normām, tomēr ST tiesnesis paskaidrojuma rakstā pirmo reizi noteica kārtību, ka opozīcijas un citi pašvaldības deputāti var aizstāvēt tiesā savas tiesības. Līdz šim pašvaldību deputātiem šādu iespēju nebija, jo Administratīvās tiesas šādus lietas pieteikumus nepieņēma, pamatojoties uz faktu, ka deputātu strīdus ar domes izpildvaru ir jārisina par pašvaldību darbu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
“ST paskaidrojuma raksts nosaka, ka Administratīvajām tiesām ir jāizskata strīdi starp deputātiem un domes politisko un administratīvo varu. Viennozīmīgi ieguvēji būs pašvaldību iedzīvotāji, jo opozīcija savā ziņā pilda domes uzrauga funkcijas un ar pilnvērtīgu savu darbu izskauž valdošās vairākuma koalīcijas un pašvaldības administrācijas nelikumības, negodprātību un domju un to iestāžu patvaļu,” uzskata Kristovskis.
ST norādīja, ka pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības domi vai tās institūciju ir publiski tiesisks strīds par konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu un izriet no pašvaldības domes vai tās pakļautībā esošo institūciju rīcības. Līdz ar to pašvaldības domes deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskāruma pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata jāveic administratīvajai tiesai, nevis hierarhiski augstākajai iestādei.
Kristovskis atgādināja, ka jau 2017.gada rudenī viņš vērsies Administratīvajā rajona tiesā par Ventspils domes atteikšanos izsniegt tās rīcībā esošus dokumentus, kā arī liegumu lietot Ventspils pašvaldības oficiālo interneta portālu un citus pašvaldības apmaksātus medijus. Pirmā instance atteicās lietu ierosināt. Tad deputāts vērsies Augstākajā tiesā (AT), un plānots, ka deputāta sūdzību skatīs AT Administratīvā departamenta tiesnešu kopsapulce.
Kā ziņots, ST atcēlusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, ar kuru tika atcelts Salaspils domes lēmums par pastāvīgo komiteju izveidi, jo tas ir neatbilstošs likuma “Par pašvaldībām” 49.panta pirmajai daļai. ST secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskus lēmumus.
ST spriedumā norādīja, ka deputāts nav padots nedz savai partijai, nedz citām organizācijām, bet tikai savai paša apziņai par pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Deputāta tiesību izmantošana pēc savas apziņas nav pārbaudāma ar juridiskiem līdzekļiem, taču deputāta apziņa aizsargā tikai mandāta izmantošanas brīvību un neatbrīvo deputātu no pienākuma lēmumu pieņemšanā ievērot tiesības. Brīvā pārstāvības mandāta princips rada priekšnoteikumus tam, lai deputāts pēc labākās sirdsapziņas pieņemtu lēmumus pašvaldības iedzīvotāju interesēs, vienojoties ar citiem deputātiem par lēmumu saturu, un tādējādi arī dome pildītu savas funkcijas pašvaldības mērķu sasniegšanas labad.
Vienlaikus pašvaldības deputāta amats ir publiski tiesisks amats. Deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir publiskās varas izmantošana sabiedrības labā. Taču atbilstoši brīvā pārstāvības mandāta principam deputāts neatrodas dienesta attiecībās ar pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai.
Jau ziņots, ka AT Administratīvo lietu departaments nolēmis nodot izskatīšanai Administratīvo lieta departamenta kopsēdē Kristovska blakussūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru nav pieņemts deputāta pieteikums. Pieteikumā Kristovskis prasījis uzlikt par pienākumu Ventspils domei sniegt deputāta prasīto informāciju, kā arī atzīt pret prettiesisku informācijas ievietošanas ierobežojumu Ventspils pašvaldības oficiālajā portālā. Izskatot blakussūdzību, AT ir jāvērtē, vai šie prasījumi ir izskatāmi tiesā administratīvā procesa kārtībā, skaidroja AT.
Lieta nodota izskatīšanai kopsēdē atbilstoši Administratīva procesa likuma normām, kas paredz – ja, izskatot lietu trīs tiesnešu sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
Pieteikumā Kristovskis prasījis uzlikt par pienākumu Ventspils domei sniegt deputāta prasīto informāciju, kā arī atzīt pret prettiesisku informācijas ievietošanas ierobežojumu Ventspils pašvaldības oficiālajā portālā. Kristovskis norāda, ka vērsies ar prasību tiesā, jo Ventspils pilsētas pašvaldības vadība ignorējot opozīcijas deputāta daudzkārtējos lūgumus un neizsniedzot viņam pieprasītos Ventspils pilsētas domes darbību reglamentējošos dokumentus, kā arī atsakot deputātam iespēju izvietot informāciju Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā. “Tā kā VARAM atsakās Ventspils pilsētas domes prettiesiskās darbības vērtēt un pārtraukt, jautājumu par deputātiem piemēroto ierobežojumu atzīšanu par prettiesiskiem, nākas vērtēt tiesai,” pauda Kristovskis.
Lai arī šādu jautājumu risināšana ir VARAM kompetencē, atbildīgā ministrija, neskatoties uz Kristovska vairākkārtējiem iesniegumiem, opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus Ventspils domē līdz šim esot atstājusi bez risinājuma, norādīja Kristovskis. Viņaprāt, tādējādi opozīcijas deputātiem faktiski tiekot liegts izlietot Satversmes 101.pantā nostiprināto pamattiesību – piedalīties pašvaldības darbībā un pilntiesīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses.
Tiesai lūgts arī izvērtēt iespēju mainīt pastāvošo tiesu praksi attiecībā uz pašvaldības deputātu tiesībām saņemt domes, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāju un citu amatpersonu rīcībā esošo informāciju, kā arī rast tiesisku risinājumu tam, kā nodrošināt, lai domes, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji un citas amatpersonas izsniegtu pašvaldību deputātiem pieprasīto informāciju viņu pilnvaru un darbības nodrošināšanai.