Atsaucoties uz Eiropas Komisijas dienesta ziņojumu, kurā rakstīts, ka Latvijā ir viszemākie izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Eiropas Savienības valstu vidū, kā arī sociālajiem pārvedumiem ir maza ietekme nabadzības mazināšanā, Latvijas tiesībsarga birojs ar tā vadītāju Juri Jansonu (sk.att.) priekšgalā pauž viedokli, ka Latvija grimst nabadzībā.
Tiesībsargs saka, ka Latvija maz iegulda sociālās atstumtības novēršanā, jo, piemēram, garantētais minimālais ienākums ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tie ir 0,5%. Tāpat ieguldījums mājokļa pabalstos ir 0,1% no IKP – vidēji ES tie ir 0,6%. Tiesībsargs pauž bažas, ka sociālās palīdzības sistēma nepalīdz tās saņēmējam atgriezties darba tirgū.
Katru gadu Latvijas tiesībsargs uzklausa dažādus Latvijas iedzīvotājus un satiekas klātienē, uzklausot viņu problēmsituācijas, un viņa secinājums ir skaudrs – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Turklāt bieži vien cilvēki nav vainīgi, ka nonākuši šādā situācijā. Šie cilvēki ir bijuši atbildīgi gan pret sevi, gan pret valsti, kurā dzīvo, taču nonākuši neapskaužamā situācijā. Bieži vien tās sabiedrības grupas, kurām pēc starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpaša aizsardzība, cieš visvairāk. Tie ir bērni, veci cilvēki, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji, cilvēki ar invaliditāti, vai, piemēram, strādājošas sievietes maternitātes perioda laikā.
Latvijā šobrīd nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts 31% iedzīvotāju jeb 606 000 Latvijas iedzīvotāju – tostarp mazkvalificēto darbu darītāji, kas saņem minimālo algu valstī, mēnesī par to saņemot 270 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Latvijā ir milzīga atšķirība starp valsts trūcīgāko un turīgāko iedzīvotāju ienākumiem. 70% pensionāru mēnesī saņem mazāk nekā 300 eiro, un tieši vecāko cilvēku vidū Latvijā ir augsts nabadzības risks.
Avots: apollo.tvnet.lv