Režisors Uģis Olte žurnāla “Ieva” intervijā atzina, ka par ģimeni, sievu un bērniem, jārūpējas un nedrīkst pamest. Ģimenes atstāšana esot bezatbildīgs solis.
Olte uzskata, ka pie attiecībām ir jāstrādā, nevis pēc pirmajiem šķēršļiem padoties un jau domāt par citiem cilvēkiem. Šādā situācijā viņš padomā arī par bērniem, kuri attiecību beigās būtu vislielākie cietēji: “It kā citās jomās neesmu praktiskas dabas cilvēks, bet attiecībā uz kopdzīvi gan – esmu ģimenē investējis tik daudz sava laika, darba, domu, un kāpēc lai es to vienā dienā nolaistu podā?! [..] Pieaugušam cilvēkam tā ir bezatbildīga uzvedība. Ja tu centies būt atbildīgs, nevar gadīties. Labi, ja pārim nav bērnu, tad lai būtu – šķiries, tiecies, ar ko gribi, šķiries atkal. Bet, ja ir bērni.. Kuru tad tu tur beigās čakarē? Viņus!”
Visur pasaulē tiek runāts par “saldo iemīlēšanos”, taču režisors skaidro, ka reālajā dzīvē situācija krasi atšķiras no iedomām – tā ir īslaicīga un tikai kā ilūzija. Pašam cilvēkam šķiet, ka ir vajadzība pēc tā, ka šo saldo izjūtu ir jāiegūst atpakaļ, rodas vēlme pafantazēt “kā būtu, ja būtu”. Oltes uzskati ir pilnīgi citādāki, tajos ir jūtama īstas mīlestības garša: “Fantazē par to, ka esi sirms un tev jālūdz pakasīt muguru tam pašam cilvēkam, kurš tev pagaidām vēl lunkans iet blakus. Man tad rodas labākas emocijas, nekā fantazējot par kādu svilpasti.”
Viņš atzīst, ka pie ģimenes kopā noturēšanas ir jāiegulda smags darbs, taču tas nes arī darba augļus, par kuriem vienmēr ir prieks. Režisoram ir ieteikums vīriešiem, kuriem dzīvē prasās vairāk kaislību: “Ja liekas, ka dzīvē pietrūkst kaislību, vismaz vīriešiem iesaku tās meklēt darbā – tur tu vari izdomāt sev izaicinājumus, fantazēt, censties, plosīties. Ir tāds teiciens: ģimene nav boksa mačs. Piekrītu, bet darbs gan tas mierīgi var būt. Protams, ar nosacījumu, ka tev patīk savs darbs.”
Avots: apollo.lv