Tiesas lēmums un finanšu līdzekļu konfiskācija
Rīgas apgabaltiesas kolēģija 2026. gada 5. martā pieņēma būtisku nolēmumu, atceļot iepriekšējo Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada 25. jūlija spriedumu. Ar šo jauno lēmumu oficiāli atzina finanšu līdzekļus 621 277,04 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu mantu. Rezultātā visa minētā summa pilnā apmērā tiks konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā, tādējādi noslēdzot ilgstošu juridisko strīdu par šo līdzekļu piederību.
Pirmsākumi un aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem
Konkrētais process par noziedzīgi iegūtu mantu tika izdalīts no apjomīgāka kriminālprocesa, kas tika ierosināts jau 2020. gadā. Izmeklēšanas uzmanības lokā nonāca personas, kas pastāvīgi dzīvo Tanzānijā. Tās tiek turētas aizdomās par sistemātisku izvairīšanos no nodokļu nomaksas un vērienīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šīs darbības, saskaņā ar lietas materiāliem, veiktas gandrīz desmit gadu garumā – no 2010. gada novembra līdz pat 2019. gada beigām –, aktīvi izmantojot Latvijas Republikas kredītiestādēs atvērtos norēķinu kontus, lai veiktu aizdomīgas finanšu operācijas.
Prokuratūras protests pret iepriekšējo spriedumu
Sākotnēji Ekonomisko lietu tiesa bija lēmusi procesu par noziedzīgi iegūto mantu izbeigt, tomēr šādam pavērsienam nepiekrita Nodokļu un muitas lietu prokuratūra. Prokurors iesniedza oficiālu protestu, pieprasot atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Prokuratūras nostāja bija stingra: naudas līdzekļi ir atzīstami par nelikumīgi iegūtiem, tie ir jākonfiscē un jānodod valsts rīcībā, lai novērstu noziedzīgu darbību rezultātā gūtu labumu saglabāšanu.
Apgabaltiesas argumentācija un pierādījumu pārvērtēšana
Izskatot lietu apelācijas kārtībā secināja, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdas pierādījumu vērtēšanā. Tika norādīts, ka ziņas nav skatītas to kopsakarā, nepamatoti uzticoties ar mantu saistīto personu apgalvojumiem. Apgabaltiesas ieskatā, procesā iesaistītās personas nespēja uzrādīt nekādus dokumentārus pierādījumus, kas apliecinātu naudas izcelsmes likumību. Tāpat tiesa atzina, ka sniegtie skaidrojumi par veiktajiem naudas pārskaitījumiem nav bijuši nedz loģiski, nedz ticami, kas raisa pamatotas šaubas par to godprātību.
Finanšu līdzekļu legalizēšanas raksturojums
Tiesas kolēģija uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā ir saskatāma virkne pazīmju, kas liecina par klasisku darbību. Izmantojot Latvijas banku infrastruktūru, iegūtie līdzekļi tika apzināti integrēti legālajā finanšu apritē. Šādu darbību galvenais mērķis bija maksimāli attālināt naudu no tās sākotnējā avota un maskēt patieso izcelsmes vietu, pārvietojot līdzekļus caur dažādiem kontiem, lai radītu šķietamu likumības iespaidu.