Valsts kontrole ir noslēgusi nozīmīgu darba posmu, kurā pēdējo četru gadu laikā ieviestas vērienīgākās pārmaiņas pēdējo divu gadu desmitu laikā.
Galvenais mērķis bija padarīt iestādes darbu mūsdienīgāku un jēgpilnāku, atsakoties no vecām metodēm un pievēršoties tam, kas sabiedrībai ir vissvarīgākais. Šajā periodā revidenti vairs nefokusējās tikai uz papīru pārbaudīšanu, bet kļuva par partneri valsts pārvaldei, palīdzot uzlabot tās darba kvalitāti. Sasniegtie rezultāti rāda, ka Valsts kontrole ir kļuvusi par spēcīgu un digitāli attīstītu institūciju, kuras ieteikumus ņem vērā arvien biežāk.
Revīziju darba modernizācija un efektivitāte
Lielākās pārmaiņas skāra pašu revīziju procesu. Agrāk katru gadu tika veiktas 27 atsevišķas finanšu revīzijas, kas prasīja milzīgus resursus. Tagad šī sistēma ir aizstāta ar vienu visaptverošu revīziju par visu valsts saimniecisko gadu kopumā. Šāds solis ļāva ietaupīt laiku un cilvēkresursus, kurus pēc tam varēja novirzīt daudz svarīgākiem uzdevumiem – lietderības un atbilstības revīzijām. Tas nozīmē, ka kontrolieri tagad vairāk pēta, vai valsts nauda tiek tērēta gudri un vai no tā ir reāls labums iedzīvotājiem.
Četru gadu laikā Valsts kontrole ir sniegusi vairāk nekā simts atzinumus par gada pārskatu pareizību un veikusi desmitiem apjomīgu pētījumu par valstij svarīgām jomām. Darba apjoms ir bijis tiešām iespaidīgs, un katra revīzija ir devusi skaidru priekšstatu par to, kas valsts pārvaldē darbojas labi un kur nepieciešami uzlabojumi. Turklāt iestāde ir kļuvusi kompaktāka – amata vietu skaits ir samazināts no 180 uz 166, vienlaikus nezaudējot darba jaudu.
Ieteikumi, kas netiek vienkārši nolikti atvilktnē
Viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir pilnīgi jauna pieeja tam, kā tiek uzraudzīta ieteikumu ieviešana. Valsts kontrole ir sniegusi gandrīz 900 ieteikumus dažādām iestādēm, un vairāk nekā 90 % no tiem ir veiksmīgi ieviesti. Svarīgi ir tas, ka iestādes tagad ieteikumus ievieš nevis formāli, lai tikai “atķeksētos”, bet gan pēc būtības, lai tiešām kaut ko uzlabotu savā darbā. Tas palīdz veidot jaunu darba kultūru visā valsts pārvaldē.
Lai šis process būtu caurspīdīgs, ir izveidota īpaša Ieteikumu ieviešanas platforma. Tajā ikviens iedzīvotājs var redzēt, kādus uzlabojumus revidenti ir prasījuši un cik tālu iestādes ir tikušas ar to izpildi. Šāda atklātība veicina atbildību un neļauj svarīgām reformām pazust ierēdņu gaiteņos. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins uzsver, ka iestāde vairs nav tikai kontrolētājs, bet drīzāk sadarbības partneris, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus.
Digitālie risinājumi un mākslīgais intelekts
Valsts kontrole pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no digitāli progresīvākajām valsts iestādēm. Revīziju procesi un datu analīze tagad lielā mērā ir automatizēti. Tiek izmantoti pat mākslīgā intelekta risinājumi, kas palīdz ātrāk pamanīt kļūdas vai riskus milzīgos datu apjomos. Tas padara revidentu darbu precīzāku un ļauj pamanīt lietas, ko ar parastām metodēm ieraudzīt būtu ļoti grūti.
Darbinieku izaugsme arī ir bijusi prioritāte. Katru gadu tiek rīkotas vairāk nekā simts mācības, lai revidenti pārzinātu jaunākās tehnoloģijas un starptautiskos standartus. Rezultātu augsto kvalitāti apstiprināja arī starptautisks izvērtējums, kurā ārvalstu eksperti atzina, ka Latvijas Valsts kontrole darbojas pēc labākās pasaules prakses. Iestāde ir saņēmusi arī Zelta kategorijas apliecinājumu korporatīvajā ilgtspējā, kas parāda, ka tā domā arī par vides aizsardzību un resursu taupīšanu.
Sabiedrības atbalsts un nākotnes plāni
Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka sabiedrība augstu vērtē Valsts kontroles darbu. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka šī institūcija ir ļoti nozīmīga un tās darbs liek citām iestādēm rīkoties atbildīgāk. Arī viedokļu līderi atzīst, ka revidentu ieteikumi palīdz pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Šāda uzticība ir labākais novērtējums paveiktajam darbam, jo revīziju tēmas vienmēr tiek izvēlētas tādas, kas ir svarīgas visai sabiedrībai.
Tagad Valsts kontrole sāk darbu pie nākamā posma – jaunās stratēģijas līdz 2029. gadam. Tajā tiks turpināts iesāktais darbs pie cilvēkkapitāla stiprināšanas, IT attīstības un vēl ciešākas sadarbības ar sabiedrību. Mērķis paliek nemainīgs: nodrošināt, lai katrs nodokļu maksātāja eiro tiktu izmantots lietderīgi un godīgi. Valsts kontrole turpinās attīstīties kā moderna un neatkarīga iestāde, kuras galvenā vērtība ir profesionalitāte un rūpes par iedzīvotāju interesēm.