Kopš 1977.gada ūdenskrātuve kopā ar apkārtējo dabas ainavu ir valsts nozīmes aizsargājamais objekts.
Ezers ievērojams ar peldošām salām, kuru izcelšanās izskaidrojama ar kūdras masīvu pacelšanos no appludinātas upes gultnes. Agrāk šādu salu ezerā bijis 12 (minēts 1972.gada datos).
Tolaik lielākā no salām bijusi ap 0,5 ha liela, salu kopējā platība 3 ha. Lielākā daļa salu ir pieaugušas krastiem, bet viena sala, vēja dzīta, pārvietojas joprojām.
Lūk, kā izskatās peldošās salas:
Teika par Ungurpils ezera salu rašanos
Senāk Ungurpilī bijusi liela rija, kur zemnieki kūluši kunga labību. Rijā dzīvojis rijnieks, kas kurinājis krāsni. Rijā mitinājies arī Vells. Rijnieks kurinājis krāsni, bet Vells nav licis šim mieru. Rijnieks domā: es tev reiz iznesīs caur. Rijnieks sadabūš ķopsi un sācis kausēt alvu. Pienācis Vells un prasīš, ko šis te darot. Kausējot sev jaunas acis, atteicis rijnieks. Vells lūdzis, lai šim arī ieliekot jaunas acis, vecās vairs lāga nerādot. Rijnieks saka, lai ļaujot šim papriekšu ielikt jaunas acis. Lai tik guļot zemē, un viss būšot labi. Vells tā arī dara. Rijnieks- šņaks- lej vienā acī alvu iekšā, tad šņaks- otrā! Vells lēcis kaukdams no zemes augšā un švīks- drāzies aiz sāpēm ezerā iekšā. Salas esot jaunās Vella acis, kas uznākušs no ezera apukšas aukšā. Tā radušās Ungurpils ezera peldošās salas.
1798, 2379, Jūla Nemme, 79 g.v., pierakstījusi M.Berzinska 1966.gadā, Alojā
Ir izveidota arī dabas filma “Klaidoņstāsts”, kurā var redzēt Ungurpils ezera peldošās salas dažādos gada laikos.
https://www.youtube.com/watch?v=TUO7HxxlXjg