Reaģējot uz ASV prasībām atcelt ES vides tiesību aktus, Eiropas Komisija aizstāvēja savas autonomās tiesības pieņemt likumus.
Eiropas Komisija ceturtdien noraidīja ASV prasības attiecībā uz tās vides noteikumiem, kurus Vašingtona uzskata par pārāk ierobežojošiem saviem uzņēmumiem.
“Mūsu likumi, mūsu Eiropas regulatīvā iestāde, nav apspriešanas objekts,” sacīja Komisijas pārstāvja vietnieks Olofs Gils, skaidri norādot, ka ES neatcels savas pilnvaras pieņemt tiesību aktus.
Šis jaunākais mēģinājums pretoties ASV prasībām notiek laikā, kad ES amatpersona apstiprināja Euronews, ka ASV administrācija šonedēļ nosūtīja Komisijai dokumentu, kurā lūdza atbrīvot Amerikas uzņēmumus no ES tiesību aktiem par korporatīvo uzticamības pārbaudi – Briseles žargonā: CSDDD.
Pagājušajā gadā pieņemtais vēsturiskais ES korporatīvās piegādes ķēdes tiesību akts paredz, ka uzņēmumiem jāpārbauda savas piegādes ķēdes, vai tajās nav apšaubāmas vides un darba prakses.
Vašingtonas ofensīvu šonedēļ izteica arī ASV Tirdzniecības palāta, galvenā ASV biznesa lobija grupa, trešdien tiešsaistē publicētā dokumentā, kurā ES tiek aicināta mainīt ekstrateritorialitātes principu, kas gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumiem paredz vienlīdzīgus nosacījumus saskaņā ar šīm normatīvajām prasībām.
Dokumentā teikts, ka “pašreizējā direktīvas struktūra varētu sarežģīt transatlantiskās un starptautiskās tirdzniecības sarunas, darbojoties kā de facto beztarifu barjera, ņemot vērā, ka trešo valstu eksportētājiem rastos saistības, kuru veidošanā viņiem nebija nekādas lomas”.
“Tērnberijas nolīguma pagaidu stabilizācija”
ASV spiediens uz ES tiesību aktiem — gan digitālajos, gan klimata jautājumos — ir bijis neatlaidīgs kopš ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās pie varas, pat neskatoties uz to, ka ES un ASV jūlijā noslēdza tirdzniecības nolīgumu, kura mērķis bija mazināt transatlantisko spriedzi.
Saskaņā ar kopīgo paziņojumu, kas publicēts dažas nedēļas pēc šī “Tērnberijas nolīguma”, ES apņemas maksāt 15% tarifu savam eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tomēr viens noteikums attiecas arī uz Eiropas tiesību aktiem par uzņēmumu uzticamības pārbaudi.
“Eiropas Savienība apņemas strādāt, lai risinātu ASV bažas par CSDDD prasību noteikšanu uzņēmumiem ārpus ES valstīm ar atbilstošiem augstas kvalitātes noteikumiem,” teikts kopīgajā paziņojumā.
“Tērnberijas nolīgums bija tikai pagaidu stabilizācijas fāze,” Euronews sacīja Žaka Delora institūta eksperts Elvīrs Fabrī.
“Nav pārsteigums, ka Tramps atbild uz virkni kairinājumu. Vismaz tagad mums ir kanāls dialogam, taču Tramps nevilcināsies izmantot piespiešanu, ja nepieciešams, un eiropiešiem būs jānosaka, kāda ir viņu sarkanā līnija.”
Žurnālistu spiediena rezultātā Komisija ceturtdien arī atkārtoti paziņoja, ka tā koncentrējas uz nolīguma īstenošanu, atstājot neskaidrību par šī tiesību akta nākotni, kas ir minēts tirdzniecības līgumā.
Šīs nedēļas ASV prasības rada ES arvien lielāku spiedienu, jo tirdzniecības sarunas turpinās.
Abas administrācijas ir uzsākušas diskusijas par tēraudu, kuram joprojām tiek piemērots 50% ASV tarifs, un Komisija arī cer vienoties par noteiktiem atbrīvojumiem no 15% ASV tarifiem, jo īpaši vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, attiecībā uz kuriem Francija, Spānija un Itālija aktīvi strādā, lai samazinātu ASV tarifus.