Aleksandram Ronim ir 19 gadi. Viņš vienmēr ir smaidīgs un dara visu tik ātri, ka izsekot līdzi viņam nav iespējams. Viņš ātri izkāpj no elektrovilciena vagona un zibenīgi šķērso ceļu, neskatoties uz to, ka kāju trūkuma dēļ Aleksandrs pārvietojas ratiņkrēslā, vēsta portāls riga.lv.
Es visu varu pats
Portāla riga.lv žurnālisti sagaida Aleksandru uz dzelzceļa stacijas perona. Viņš jau ir pabrīdinājis, ka no elektrovilciena izkāps pats, nelūdzot palīdzību asistentam, kurš stacijā ir pieejams pēc iepriekšēja lūguma. Viņš visu dara patstāvīgi – arī uz kājāmgājēju tuneli no perona viņš dodas pats, neskatoties uz to, ka stacijā ir īpašs pacēlājs.
“Vispār šīs dzelzs sliedes nav paredzētas nobraukšanai ratiņkrēslā. Bet man ir sporta ratiņkrēsls, es varu nobraukt pats,” stāsta Aleksandrs, patstāvīgi pārvarot visus ceļā esošos šķēršļus – nobrauc pa kāpnēm, uz ko ir grūti skatīties nenobālot, jo galu galā tas ir bīstami – tā var nokrist uz sejas.
Tikpat veikli Aleksandrs iekļūst sabiedriskā transporta salonā, neskatoties uz to, ka ir iespējams lūgt palīdzību transporta vadītājam. “Dzīvoju pirmajā stāvā, man nekāds pacēlājs nav vajadzīgs, pats varu ieiet,” viņš stāsta.
Viņš pārvietojas ratiņos, kuriem aizmugurē nav rokturu, ar kuriem viņam kaut kā varētu palīdzēt.
“Es jau esmu pieradis pie kritieniem. Tik ļoti, ka rokas autopilotā izstiepjas priekšā, un, pat ja krītu uz muguras, tad roka kaut kādā mistiskā veidā pašaujas zem galvas, lai mīkstinātu triecienu,” smejoties stāsta Aleksandrs. Garām paiet meitene, kurai mugurā ir tāds pats krekls, kā viņam – un tas burvīgajam blondīnam nepaliek nepamanīts. “One wolf, super!!!” viņai nopakaļus izsaucas Aleksandrs. Meitene atskatās un atplaukst smaidā.
Raksta turpinājums un VIDEO nākamajā lapā!