Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas atbildīga par «Rīdzenes» sarunu izmeklēšanu izskatīja ārkārtīgi nozīmīgu lietu, kurā figurēja sarunas par Latvijas valsts nozagšanu. Taču tajā teju nevienam nezināmu iemeslu dēļ piedalījās Aivara Lemberga labā roka no mediju vides – Imants Liepiņš.
Sarunas publiskoja izdevuma Ir žurnālisti, tajās figurēja vairāk nekā 20 cilvēku, starp tiem arī Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers un daļa tā laika ministru.
Tieši aizdomas par valsts nozagšanu jeb varas izmantošanu savtīgās interesēs, kas līdz ar «oligarhu lietas» izbeigšanu palikusi nesodīta, bija galvenais iemesls, kāpēc žurnāls Ir nolēma publiskot Rīdzenes sarunas, norādīja žurnāla redakcija. Publiskotās sarunas atklāja arī to, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus.
Žurnālisti parasti ir tie, kuri atspoguļo patiesu informāciju, iestājas par godprātīgu lietu izmeklēšanu, veicinot to, lai valsts tiktu pārvaldīta sabiedrības interesēs. Taču šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalījās arī Lemberga labā roka mediju pasaulē – Imants Liepiņš.
Viņš regulāri veido rakstus, Lembergu parādot pozitīvā gaismā, un komisijā parādījās kā neatkarīgais eksperts no Latvijas Žurnālistu savienības, kurā atrodams vairums Lembergam draudzīgo mediju pārstāvju.
Liepiņš sēdē ne tikai nepatiesi apgalvoja, ka sarunas lielākoties ir izdomājumi, bet arī atteicās atbildēt uz komisijas vadītāja Andreja Judina (JV) jautājumu par to, vai Liepiņš pazīst Lembergu.
Lūk, video no komisijas sēdes:
Vienlaikus Nacionālajai apvienībai nebija problēmu uz pašvaldību vēlēšanām Ventspilī savā sarakstā iekļaut šo cilvēku. Tas rada daudz jautājumu par to, kādēļ likt sarakstā Liepiņu, kurš darbojas pretēji valsts interesēm un kurš tik cītīgi atbalsta Aivaru Lembergu.
Lasiet arī: Sods piespriests. Lembergam apcietinājums tiesas zālē un pieci gadi cietumā
Pašlaik Liepiņa vārdu saista ar «melnā PR» priekšvēlēšanu izdevumu Ventspilī. Lai gan viņš nav norādīts kā rakstu autors, rakstības stils, kā norādīts iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), stipri atgādina Liepiņa rakstības stilu. Turklāt viena no žurnālista darbavietām Ventas Balss cītīgi pārpublicēja nelikumīgajā izdevumā sarakstīto.