Viss sākās ar bērnu. Aleksejs bērnu negribēja, un meitene, kura no viņa palika stāvoklī, teica, ka nemaz netaisās taisīt abortu. Viņam tas viss nebija vajadzīgs, jo nav īstais laiks bērniem.
Vēl visa dzīve priekšā, tikai divdesmit pieci gadi. Viņi šķīrās kā draugi, un Alekseja bērns ātri atrada jaunu tēvu.
Dzīve apgriezās. Izlaidums, jauns darbs un jauna mīlestība. Tikai mīlestība ar sarežģījumiem. Meitene, kurā Aleksejs iemīlējās, bija precējusies, un sirdsapziņa viņu pastāvīgi mocīja. Viņa krāpās, tad piedzīvoja sirdsapziņas pārmetumus, tad atkal krāpās un tā tālāk pa apli. Viņa apliecināja Aleksejam, ka mīl viņu, bet neuzdrošinājās šķirties no vīra, kurš viņai tik daudz deva.
– Tā būtu nodevība, viņš tiešām mani izvilka no bezdibeņa, – viņa teica, un Aleksejs klusi pamāja ar galvu, saprotot, ka pienākuma apziņa ir pretīga lieta. Galu galā viņš joprojām atceras bērnu, par kura tēvu viņš nevēlējās kļūt.
Aleksejs sāka ļoti traki dzert. Ar mīlestību neizdevās, arī ar bērniem – viņa bērns mīl citu vīrieti un uzskata par tēvu, darbs arī nav tik labs.
Lasi vēl: Māte bērnu atstāja dzemdību namā, lai glābtu vecākā dēla dzīvību, un puisis viņu, 28 gadu vecumā atrada…..
Un te Aleksejs sēž man pretī un lūdz izlabot kļūdas un savu dzīvi. Viņš vēlas labot savas dzīves un lēmuma sekas. Vai jūs domājat, ka es to spētu piedot?