Ukrainas prezidents Volodimiris Zelenskis ir nācis klajā ar būtisku paziņojumu par Eiropas nākotnes drošību, uzsverot, ka Ukraina tajā ieņem centrālo lomu. Viņa ieskatā Eiropas valstīm ir divas izvēles: vai nu Ukraina kļūst par pilntiesīgu drošības sistēmas daļu, vai arī pieaug risks nonākt Krievijas ietekmes zonā.
Šonedēļ Zelenskis dodas uz Berlīni un Oslo, lai ar partneriem apspriestu jaunas kopīgas aizsardzības sistēmas izveidi. Šajās sarunās piedalīsies gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan valstis, kas tajā neietilpst.
Diskusijas par jaunu aizsardzības modeli ir kļuvušas īpaši aktuālas pēc tam, kad Zelenskis pieļāva iespēju, ka ASV varētu nopietni apsvērt izstāšanos no NATO. Šādā gadījumā Eiropas drošība balstītos tikai uz pašas Eiropas Savienības spēkiem, taču ar to vien nepietiktu. Zelenskis norāda, ka tieši šeit parādās tādu valstu kā Ukraina, Lielbritānija, Turcija un Norvēģija nozīme.
Tās ir četras spēcīgas valstis, kuru apvienotā militārā jauda būtiski mainītu spēku samēru kontinentā. Pēc prezidenta teiktā, Lielbritānijas, Ukrainas un Turcijas armijas kopā ir spēcīgākas par Krievijas armiju. Šāda sadarbība ļautu ne tikai kontrolēt jūras un gaisa telpu, bet arī izveidot lielākos sauszemes spēkus Eiropā. Tas nav stāsts par uzbrukumu, bet gan par nepieciešamību aizsargāt neatkarību laikā, kad Krievija plāno līdz 2030. gadam palielināt savu armiju līdz 2,5 miljoniem cilvēku.
Ukrainas tehnoloģiju pieredze ir unikāla
Ukraina uz sarunām nebrauc tukšām rokām – tai ir ko piedāvāt. Pēdējo gadu laikā Ukrainas aizsardzības industrija ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi, un tagad lielākā daļa frontē izmantoto ieroču tiek ražoti pašu mājās. Īpašs uzsvars tiek likts uz droniem un robotizētajām sistēmām.
Zelenskis dalījās ar iespaidīgiem datiem: 2026. gada pirmajos trīs mēnešos vien sauszemes roboti frontē ir izpildījuši vairāk nekā 22 000 misiju. Katra šī misija nozīmē, ka bīstamākajās vietās karavīru vietā devās mašīnas, tādējādi glābjot dzīvības. Pirmo reizi karadarbības vēsturē ir fiksēti gadījumi, kad Ukrainas spēki ieņem pretinieka pozīcijas, izmantojot tikai bezpilota platformas. Šādās operācijās pretinieks padodas, bet ukraiņu pusē nav zaudējumu un tajās nepiedalās kājnieki.
Jūras droni un drošība pasaules ūdeņos
Ukrainas pieredze Melnajā jūrā ir pierādījusi, ka ar pašmāju ražotiem jūras droni var veiksmīgi cīnīties pret lielu floti. Pateicoties šīm tehnoloģijām, izdevās nodrošināt labības eksporta koridoru pat visgrūtākajos apstākļos. Šī pieredze tagad interesē arī citas pasaules daļas.
Zelenskis piedāvā šīs zināšanas izmantot, piemēram, Hormuza šauruma drošības garantēšanai, kas ir stratēģiski svarīgs punkts pasaules naftas tirdzniecībai. Viņš uzsver, ka ukraiņi par šīm lietām nerunā teorētiski, bet gan ir praktiski pārbaudījuši, kā cīnīties pret uzlidojumiem un mīnām jūrā. Šī pieredze jau ir iekļauta aizsardzības līgumos ar vairākām Tuvo Austrumu valstīm, tostarp Saūda Arābiju, Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Ukrainas militārā ekspertīze šobrīd ir pieprasīta visā pasaulē. Kijiva ir noslēgusi desmit gadu sadarbības līgumus ar vairākām Persijas līča valstīm un turpina sarunas ar Kuveitu, Omānu un Turciju. Interesi izrāda arī Āzijas un Āfrikas valstis.
Kijiva pozicionē sevi kā globālu drošības un spēka ražotāju. Zelenska vizītes Berlīnē un Oslo ir nākamais solis, lai šo “Ukrainas pieredzi” integrētu kopējā Eiropas sistēmā. Tas nav tikai jautājums par militāru palīdzību Ukrainai, bet gan par to, kā Ukrainas inovācijas un kaujas pieredze var palīdzēt nosargāt mieru visā Eiropas kontinentā. Šonedēļ gaidāmās sarunas varētu ielikt pamatus pavisam jauna līmeņa aizsardzības savienībai.
