Eiropas Savienības plāni izveidot jaunu fondu smagās rūpniecības atbalstam ir saskārušies ar nopietnu kritiku. Eiropas Revīzijas palāta brīdina, ka iecerētais “Pagaidu dekarbonizācijas fonds” varētu nesasniegt savus mērķus un nesniegt reālu labumu videi.
Galvenās bažas ir par to, ka fonds ir nepilnīgi izstrādāts un nevarēs garantēt jaunas investīcijas “zaļajās” tehnoloģijās. Šobrīd pastāv risks, ka milzīgi līdzekļi tiks tērēti, bet reālu uzlabojumu ražošanas procesos būs maz.
Eiropas Komisija šo fondu pieteica 2025. gada nogalē, lai palīdzētu tādām nozarēm kā minerālmēslu, alumīnija un tērauda ražošana. Šīs nozares saskaras ar milzīgu spiedienu – Eiropas klimata noteikumi ir stingri, un pastāv bažas, ka rūpnīcas varētu pārcelties ārpus ES, kur prasības ir zemākas. Fonds tiek finansēts no ieņēmumiem, ko valstis iekasē kā oglekļa robežnodokli.
Tomēr revidenti apšauba, vai šis atbalsts tiešām radīs ko jaunu. Auditoru pārstāve Keita Pentusa-Rosimanusa norāda, ka daudzi uzņēmumi jau ir apsolījuši samazināt emisijas apmaiņā pret citām nodokļu atlaidēm. Līdz ar to nav skaidrs, cik daudz jaunu projektu tiešām tiks uzsākti tieši šī fonda dēļ. Sanāk, ka valsts varētu maksāt par to, ko uzņēmumi tāpat jau plānoja darīt.
Neskaidrības ar naudas plūsmu un termiņiem
Plāns paredz, ka lielākā daļa naudas — aptuveni 75% — nonāks kopējā Eiropas budžetā laikā no 2028. līdz 2034. gadam. Atlikušo daļu paturēs pašas dalībvalstis. Aprēķini rāda, ka ieņēmumi varētu sasniegt 632 miljonus eiro, kamēr tēriņi plānoti krietni mazāki. Tas liek revidentiem jautāt: vai dalībvalstīm tiešām ir jāiemaksā tik lielas summas, ja tās netiek pilnībā izmantotas?
Vēl viena problēma ir laika plānošana. Valstīm būtu jāsāk maksāt fondā jau 2028. gadā, bet uzņēmumi reālu atbalstu saņemtu tikai gadu vēlāk. Tas nozīmē, ka simtiem miljonu eiro vienkārši stāvētu dīkstāvē, un pagaidām nevienam nav skaidra plāna, kā šo naudu pa vidu apsaimniekot. Turklāt prognozes par ieņēmumiem ir ļoti nestabilas, jo oglekļa cenas tirgū nemitīgi svārstās.
Atšķirīgie viedokļi Eiropas Parlamentā
Politiskajās aprindās viedokļi dalās. Daļa deputātu uzskata, ka fonds ir saprātīga atbilde uz globālo konkurenci. Viņi uzsver, ka uzņēmumiem ir smagi ne tikai klimata noteikumu dēļ, bet arī augsto enerģijas cenu un piegāžu pārrāvumu dēļ. Viņuprāt, ir svarīgi nepieļaut rūpniecības aiziešanu no Eiropas, taču vienlaikus tiek atzīts, ka ES resursi nav bezgalīgi un nav iespējams kompensēt pilnīgi visus uzņēmumu izdevumus.
No otras puses, izskan aicinājumi pēc stingrākas kontroles. Ja nauda tiek tērēta no nodokļu maksātāju kabatas, tad ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kā tā tiek izlietota. Pastāv bažas, ka slikta fonda pārvaldība ne tikai palīdzēs nesasniegt klimata mērķus, bet arī radīs zaudējumus iedzīvotājiem. Tāpēc tiek pieprasīti labāki stimuli un skaidrāki noteikumi, pirms tiek piešķirti milzīgi līdzekļi.
Gala lēmums par to, kā fonds izskatīsies un kā tas strādās, būs atkarīgs no sarunām starp visām ES dalībvalstīm. Šobrīd revidentu ieteikums ir skaidrs – plāns ir jāpārstrādā. Ir svarīgi panākt, lai dekarbonizācija nav tikai vārds uz papīra, bet gan reāls atbalsts modernai un videi draudzīgai rūpniecībai, kas spēj izdzīvot Eiropā. Kamēr noteikumi nav skaidri, disksijas turpināsies, meklējot līdzsvaru starp klimata ambīcijām un ekonomisko realitāti.
