Aviācijas pasaule pamazām atgriežas pie ierastā ritma, un jaunākie dati par 2025. gadu liecina, ka ceļotāju plūsmas atkal sasniedz rekordus. Lai gan galamērķu izvēle mainās, nemainīgs paliek viens līderis – Atlantas lidosta ASV joprojām ir noslogotākais aviācijas mezgls pasaulē.
Tikmēr Āzijas un Eiropas lidostas sīvi cīnās par pozīcijām, īpaši starptautisko reisu kategorijā. Lūk, detalizēts ieskats tajā, kuras lidostas pašlaik uzņem visvairāk pasažieru un kādas tendences dominē nozarē.
Hārtsfīlda-Džeksona Atlantas starptautiskā lidosta joprojām ir nepārspēta. 2025. gadā caur to izgāja vairāk nekā 106 miljoni pasažieru. Tas ir iespaidīgs skaitlis, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams neliels kritums – par 1,6% mazāk nekā 2024. gadā un par nepilniem 4% mazāk nekā tālajā 2019. gadā.
Interesanta aina paveras nākamajās vietās. Otrajā vietā ierindojusies Dubaija, kas kļuvusi par galveno tranzīta punktu starp Rietumiem un Austrumiem. Trešo vietu ieņem Tokijas Hanedas lidosta, kas turpina strauji atgūties pēc pandēmijas izraisītās dīkstāves.
Pasaules top 5 lidostas pēc kopējā pasažieru skaita:
Atlanta (ASV)
Dubaija (AAE)
Tokija Haneda (Japāna)
Dallasa/Fortvērta (ASV)
Šanhaja Pudonga (Ķīna)
Āzijas lidostu straujais lēciens
Viens no pamanāmākajiem procesiem 2025. gada datos ir Āzijas un Klusā okeāna reģiona lidostu izaugsme. Ja pirms dažiem gadiem šis reģions saskārās ar stingriem ierobežojumiem, tad tagad tie ir palikuši pagātnē. Šanhajas Pudongas lidosta ir veikusi milzīgu izrāvienu, pakāpjoties no 10. vietas uz 5. pozīciju.
Vēl iespaidīgāks progress ir Guandžou Baijuņas lidostai. 2022. gadā tā atradās vien 57. vietā pasaulē, bet tagad tā ir ielauzusies labāko desmitniekā, ieņemot 9. vietu. Šīs izmaiņas skaidri parāda, cik aktīva ir kļuvusi iekšzemes un starptautiskā ceļošana Ķīnā un kaimiņvalstīs.
Kā klājas Eiropas lielākajiem aviācijas centriem
Eiropas pozīcijas globālajā topā ir nedaudz sarukušas. Tikai divas mūsu kontinenta lidostas ir spējušas noturēties starp desmit noslogotākajām pasaulē. Londona Hītrova 2025. gadā apkalpoja aptuveni 84,5 miljonus cilvēku, ierindojoties 7. vietā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā ir zaudējusi divas pozīcijas.
Turpat blakus, 8. vietā, atrodas Stambulas lidosta. Lai gan šoreiz tā piedzīvojusi nelielu kritumu reitingā, ilgtermiņa attīstība ir fenomenāla. 2019. gadā Stambula ieņēma tikai 28. vietu pasaulē, bet tagad tā stabili konkurē ar vēsturiskajiem aviācijas milžiem.
Starptautiskie ceļojumi: Dubaija un Londona dominē
Ja skatāmies tikai uz starptautiskajiem reisiem, izslēdzot iekšzemes lidojumus, situācija mainās. Šeit līdere ir Dubaijas lidosta. Tā kā Apvienotajos Arābu Emirātos platības dēļ iekšzemes lidojumu praktiski nav, gandrīz visi 95 miljoni pasažieru ir starptautiskie ceļotāji.
Londona Hītrova šajā sarakstā ieņem otro vietu. No kopējā pasažieru skaita gandrīz 80 miljoni bija starptautiskie ceļotāji, kas nozīmē, ka tikai aptuveni 4,6 miljoni cilvēku izmantoja šo lidostu, lai pārvietotos Lielbritānijas robežās.
Trešajā un ceturtajā vietā starptautisko reisu kategorijā ierindojušās Inčhonas lidosta Dienvidkorejā un Čangi lidosta Singapūrā. Eiropas pārstāvniecība šajā sarakstā ir plašāka – desmitniekā iekļuvušas arī Amsterdama (5. vieta), Parīze (7. vieta) un Frankfurte (9. vieta).
Kopējais starptautisko pasažieru skaits 2025. gadā sasniedza iespaidīgus četrus miljardus. Tas ir par aptuveni 8% vairāk nekā pirms pandēmijas. Nozares eksperti norāda, ka interesi par lidojumiem veicinājuši vairāki ekonomiskie faktori.
Lai gan dzīves dārdzība joprojām ir aktuāla tēma, inflācijas spiediens ir nedaudz mazinājies. Turklāt aviācijas degvielas cenas ir kritušās par aptuveni 13%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas ļāvis aviokompānijām saglabāt stabilu piedāvājumu un ceļotājiem – plānot savus braucienus bez pārlieku lieliem finansiāliem satricinājumiem.
Lidostu vadītāji uzsver, ka pieaugošais pieprasījums prasa arī lielas investīcijas. Infrastruktūrai ir jātiek galā ar milzīgo cilvēku plūsmu, lai ceļošana paliktu ērta un droša. Šie “gaisa vārti” nav tikai transporta punkti – tie ir svarīgi dzinēji globālajai tirdzniecībai un tūrismam, kas uztur ekonomisko aktivitāti visos reģionos.
