Spānijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, kas būtiski mainīs tūkstošiem cilvēku dzīvi – ir apstiprināts plāns piešķirt legālu statusu aptuveni 500 000 migrantu, kuri līdz šim valstī uzturējās bez dokumentiem.
Šis solis ļaus šiem cilvēkiem oficiāli iekļauties darba tirgū un saņemt sociālās garantijas. Premjerministrs Pedro Sančess uzskata, ka tas ir taisnīgs lēmums, jo šie cilvēki jau sen ir daļa no Spānijas ikdienas. Jaunā kārtība ne tikai sakārtos dokumentus, bet arī palīdzēs valsts ekonomikai, kurā trūkst darba roku.
Premjerministrs Pedro Sančess atklātā vēstulē sabiedrībai skaidroja, ka lēmums legalizēt tik lielu skaitu cilvēku nav tikai politisks aprēķins, bet gan realitātes atzīšana. Viņš uzsvēra, ka gandrīz pusmiljons cilvēku jau tagad dzīvo kaimiņos, strādā un piedalās sabiedriskajā dzīvē, taču dara to “ēnā”. Sančess norādīja, ka Spānijai ir vajadzīgi šie cilvēki, lai uzturētu valsts labklājību un sabiedriskos pakalpojumus, jo vietējā sabiedrība noveco.
Interesanti, ka premjers vilcis paralēles ar vēsturi. Viņš atgādināja, ka savulaik paši spāņi devās trimdā un meklēja labāku dzīvi citās valstīs, tāpēc tagad Spānijai būtu jārīkojas līdzīgi un jābūt atvērtai pret tiem, kas meklē iespējas pie viņiem. Pēc valdības domām, migrantu ieguldījums palīdzēs veidot bagātāku un daudzveidīgāku valsti.
Kas tieši mainīsies migrantu ikdienā
Jaunais plāns paredz izsniegt uzturēšanās atļaujas uz vienu gadu ar iespēju tās vēlāk pagarināt. Tomēr tas nenozīmē, ka statusu saņems jebkurš. Ir noteikti skaidri kritēriji:
Cilvēkam ir jāpierāda, ka viņš Spānijā ir nodzīvojis vismaz piecus mēnešus.
Obligāta prasība ir tīra sodāmības reģistrs – nekādu pārkāpumu pret likumu.
Pieteikumi tiks pieņemti ierobežotā laika posmā – no 16. aprīļa līdz jūnija beigām.
Daudziem, piemēram, bolīviešu grafiskajam dizainerim Rikardo, šis ir cerību stars. Viņš stāsta, ka bez dokumentiem nav bijis iespējams atrast stabilu darbu, lai gan prasmes viņam ir. Tagad viņš varēs maksāt nodokļus, un darba devējiem būs vieglāk viņu oficiāli pieņemt darbā. Tas ir ieguvums abām pusēm – valsts kase saņem naudu, bet cilvēks – drošības sajūtu.
Politiskās kaislības un pretēji viedokļi
Ne visi Spānijā ir sajūsmā par šo ieceri. Galvenā opozīcijas partija, konservatīvā Tautas partija, ir solījusi darīt visu, lai šo procesu apturētu. Viņu galvenais arguments ir bailes, ka šāda “amnestija” kļūs par stimulu jauniem nelegālās migrācijas viļņiem. Opozīcija uzskata, ka valdība nepareizi aprēķinājusi cilvēku skaitu un patiesībā uz statusu varētu pretendēt pat miljons cilvēku, ko viņi sauc par nepieļaujamu rīcību.
Tajā pašā laikā situācija ir netipiska citā jomā – valdības plānu negaidīti atbalstījusi Katoļu baznīca. Kamēr citas Eiropas valstis cenšas robežas slēgt vēl ciešāk un pastiprina kontroli, Spānija šobrīd izvēlas pretēju ceļu.
Šī nav pirmā reize, kad Spānija veic šādas masveida legalizācijas kampaņas. To ir darījušas gan sociālistu, gan konservatīvo valdības. Pēdējais lielais gadījums bija 2005. gadā, kad rezidenci saņēma vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
Eksperti no domnīcas “Funcas” lēš, ka kopumā Spānijā šobrīd varētu uzturēties ap 840 000 cilvēku bez dokumentiem, un lielākā daļa no tiem ir ieceļotāji no Latīņamerikas valstīm. Valdības mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk šo cilvēku iznāktu no “pelēkās zonas”, sāktu legāli strādāt un kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības daļu.
