Vairāk nekā ducis Ķīnas biržā kotēto uzņēmumu apgalvo, ka tiem uzlikti miljoniem dolāru lieli nodokļu parādi, atjaunojot centienus sakārtot vietējās finanses, ko izpostīja nekustamā īpašuma tirgus lejupslīde, kas ietekmēja zemes nomas pārdošanas darījumus, kas ir galvenais ieņēmumu avots.
Pēc nesen notikušās Komunistiskās partijas augstāko amatpersonu plānošanas sanāksmes izdotajās politikas nostādnēs tika aicināts palielināt vietējo nodokļu resursus un teikts, ka pašvaldībām jāpaplašina “nodokļu pārvaldības pilnvaras un jāuzlabo parādu pārvaldība”.
Pašvaldību parādi tiek lēsti līdz 11 triljoniem ASV dolāru, ieskaitot to, ko ir parādā pašvaldību finansēšanas struktūras, kuras ir “ārpus bilances” jeb nav iekļautas oficiālajos aprēķinos. Vairāk nekā 300 reformas, ko partija ir ieskicējusi, ietver solījumus labāk uzraudzīt un pārvaldīt vietējo pašvaldību parādus, kas ir viens no lielākajiem riskiem Ķīnas finanšu sistēmā.
To būs vieglāk pateikt, nekā izdarīt, un eksperti apšauba, cik rūpīgi partija īstenos savus solījumus uzlabot nodokļu režīmu un labāk līdzsvarot valdības ieņēmumu kontroli.
Cīņa par to, lai iekasētu sen nenomaksātos nodokļus, liecina par problēmu steidzamību.
Ķīnas pārtikas un dzērienu konglomerāts VV Food & Beverage jūnijā ziņoja, ka tam ir jāsamaksā 85 miljonu juaņu (12 miljonu ASV dolāru) rēķins par nodokļiem, kas radušies jau pirms 30 gadiem. Ķīnas rietumos bāzētā Zangge Mining paziņoja, ka tā saņēmusi divus rēķinus par nodokļiem, kuru kopējā summa ir 668 miljoni juaņu (92 miljoni ASV dolāru) un kuri datējami ar 20 gadu senāku periodu.
Pašvaldībām jau sen trūkst naudas, jo centrālā valdība kontrolē lielāko daļu nodokļu ieņēmumu, piešķirot ierobežotu summu pašvaldībām, kas sedz aptuveni 80 % izdevumu, piemēram, algas, sociālos pakalpojumus un ieguldījumus infrastruktūrā, piemēram, ceļos un skolās.
Spiediens ir palielinājies, jo ekonomikas izaugsme ir palēninājusies un pandēmijas laikā, kad tika īstenota “nulles COVID” politika, ir pieaugušas izmaksas.
Ekonomisti jau sen ir brīdinājuši, ka situācija nav ilgtspējīga, un norādījuši, ka Ķīnai ir jāpalielina nodokļu iekasēšana, lai ilgtermiņā līdzsvarotu budžetu.
Saskaņā ar vairākuma aplēsēm tikai aptuveni 5 % ķīniešu maksā iedzīvotāju ienākuma nodokļus, kas ir daudz mazāk nekā daudzās citās valstīs. Valdības statistika liecina, ka tie veido tikai nepilnus 9 % no kopējiem nodokļu
Eksperti apgalvo, ka patvaļīgā nodokļu iekasēšanas kārtība, kad nodokļu iekasēšanas periodi ir iecietīgi un pēkšņi tiek pārtraukta, ir neproduktīva un attur uzņēmumus no investīciju veikšanas vai nodarbināšanas tieši tad, kad tas ir nepieciešams.
“Ja uzņēmumu īpašnieki jūtas nedroši, kā Ķīnā var palielināties privāto investīciju apjoms?” teica Honkongas Universitātes Biznesa skolas finanšu profesors Čens Čživu. “Ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama.”
Valsts nodokļu administrācija noliedza, ka būtu uzsākusi valsts mēroga represijas, kas varētu nozīmēt, ka iepriekš īstenošana bijusi pavirša. Pagājušajā mēnesī administrācija savā paziņojumā norādīja, ka nodokļu iestādes “vienmēr ir bijušas stingras, lai novērstu un izmeklētu nelikumīgu nodokļu un nodevu iekasēšanu”.
Tā kā vietējās pašvaldības cīnās, lai savilktu galus, dažas no tām veido kopīgus darbības centrus, ko vada vietējie nodokļu dienesti un policija, lai vajātu nenomaksātos nodokļus. AP konstatēja, ka šādi centri kopš 2019. gada ir atvērti vismaz 23 provincēs.
To mērķis ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Saskaņā ar valdības paziņojumu pārskatu pēdējos gados desmitiem dziedātāju, aktieru un interneta slavenību par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tika sodīti ar miljoniem dolāru lielu naudas sodu.
Ieņēmumu meklēšana neaprobežojas tikai ar nodokļiem. Pēdējos gados vietējās iestādes ir izpelnījušās kritiku par lielu naudas sodu uzlikšanu autovadītājiem un ielu tirgotājiem, līdzīgi kā tādas pilsētas kā Čikāga vai Sanfrancisko pelna miljonus no autostāvvietu soda naudām.
Neraugoties uz augstākā līmeņa vadītāju solījumiem likvidēt naudas sodus kā ieņēmumu iekasēšanas veidu, šī prakse turpinās, un pilsētas iedzīvotāji sūdzas, ka Šanhajas policija izmanto dronus un satiksmes kameras, lai pieķertu autovadītājus, kas lieto mobilos tālruņus pie sarkanās gaismas.