Eiropas Komisija pastiprina importa uzraudzību produktiem, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā

Eiropas Komisijas mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret tirdzniecības novirzīšanu laikā, kad Ķīnas muitas dati liecina par eksporta pieaugumu uz ES.

Eiropas Komisija ceturtdien prezentēja jaunu sistēmu importa uzraudzībai precēm, kas tiek ievestas ES, pamatojoties uz muitas datiem. Tas būtu jāpapildina ar dalībvalstu un ES nozaru datiem, lai identificētu importa pieaugumu no ārvalstīm pēc ASV tarifiem, kas ietekmē globālo tirdzniecību.

“Nesenie satricinājumi globālajā tirdzniecības sistēmā ir palielinājuši kaitīgas tirdzniecības novirzīšanas risku — produkti, kas novirzīti no augsto tarifu tirgiem, varētu nonākt Eiropā,” sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs, piebilstot: “Ar šo jauno importa uzraudzības instrumentu mēs paaugstinām spēju aizsargāt savas intereses un apturēt importa pieaugumu, kas novirzīts uz mūsu tirgu.”

Komisija 7. aprīlī paziņoja par darba grupas izveidi, lai uzraudzītu ES ievesto produktu importa atšķirības kopš 2025. gada 1. janvāra.

Lielākās bailes ir saistītas ar preču novirzīšanu no Ķīnas. ASV un Ķīnas tirdzniecības konfrontācijas kulminācijā aprīlī Vašingtona Ķīnas precēm noteica tarifus līdz 145% apmērā. Tomēr maijā abi ekonomikas giganti panāca pamieru, samazinot šīs nodevas Ķīnas produktiem līdz 30%.

Saskaņā ar jaunākajiem Ķīnas muitas datiem eksports no Ķīnas uz ES 2025. gada aprīlī, salīdzinot ar 2024. gada aprīli, palielinājās par 8,2%. Dalībvalstu līmenī eksports uz Vāciju tajā pašā laika posmā pieauga par 20,4%, savukārt Nīderlandē bija pieaugums par 5,6%, Itālijā – par 4,7%, bet Francijā – par 2,6%. Tikmēr Ķīnas eksports uz ASV tajā pašā laika posmā ir samazinājies par 20%.

Dati arī liecināja par Ķīnas eksporta pieaugumu uz Dienvidaustrumāzijas valstīm, Taizemei ​​palielinoties par 28%, bet Indonēzijai – par 37%.

Lai aizsargātu sevi no pārmērīgas tirdzniecības novirzīšanas, Komisija var izmantot aizsardzības pasākumus, kas ļauj ES uz laiku ierobežot kāda produkta importu, ja tas var izraisīt tirgus traucējumus. Tā var arī noteikt antidempinga maksājumus, ja ārvalsts eksportē preci par zemāku cenu nekā tās vietējā tirgū.

Tirdzniecības eksperts Saimons Evenets no Šveices Sentgallenas labklājības fonda (St. Gallen Endowment for Prosperity Through Trade) apkopoja datus, kas liecina par straujāku cenu kritumu no 2025. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas automobiļu un naftas produktiem, kā arī cenas sāk kristies tajā pašā periodā zālēm un kuģiem, ko Ķīna eksportē visā pasaulē.

Leave a Comment