Eiropas Komisija trešdien nāca klajā ar pavasara paketi — ekonomikas atjauninājumu, kas ir iekļauts tās piecu gadu plānā, lai palielinātu ES noturību, un kurā iekļauti ieteikumi konkrētām valstīm.
Ekonomikas atjaunināšana notiek laikā, kad ES cenšas palielināt savu konkurētspēju nenoteiktības laikā, saskaroties ar Krievijas agresiju un ASV protekcionismu.
Lai gan fiskālā atbildība joprojām ir svarīga, Komisija uzsvēra nepieciešamību palielināt aizsardzības spējas.
Tas notiek ne tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet arī pēc Vašingtonas pieaugošā naidīguma. ASV prezidents Donalds Tramps ir nepārtraukti brīdinājis Eiropu, ka tai ir jāpalielina finansiālās iemaksas, lai garantētu savu drošību.
“Palielinoties drošības izaicinājumiem, pirmo reizi tiek izmantota arī Stabilitātes un izaugsmes pakta nacionālā izņēmuma klauzula (NEC),” sacīja Komisija.
NEC ļauj dalībvalstīm uz laiku pārsniegt maksimālos neto izdevumu pieauguma tempus, lai palielinātu aizsardzības finansējumu. Kopumā 16 valstis lūdza Komisiju īstenot šo mehānismu, konkrēti: Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija.
Trešdienas paketē arī tika izklāstīti katrai valstij specifiski ieteikumi, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis virzās uz savu ekonomisko stāvokli.
“Dalībvalstis tiek mudinātas palielināt savu konkurētspēju, novēršot inovācijas plaisu, veicinot dekarbonizāciju saskaņā ar tīrās rūpniecības darījumu, samazinot pārmērīgo atkarību, palielinot drošību un noturību, tostarp veidojot aizsardzības spējas un veicinot prasmes un kvalitatīvas darbavietas, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu,” sacīja Komisija.
Lai gan 12 dalībvalstis tiek uzskatītas par “atbilstošām” attiecībā uz vidēja termiņa izdevumu plāniem, Komisija atzīmēja Kipru, Īriju, Luksemburgu un Nīderlandi kā valstis, kas varētu pārsniegt fiskālos ierobežojumus. Portugāle un Spānija tika uzskatītas par “vispārēji atbilstošām”.
Komisija norādīja, ka Austrijai, no otras puses, būs jāveic oficiāla procedūra, lai atkal kontrolētu savu deficītu. Rumānija bija vēl viena dalībvalsts, kas ziņojumā saņēma pārmetumus.
“Rumānijas neto izdevumu pieaugums ievērojami pārsniedz griestus, kas noteikti tās korektīvajā ceļā, radot nepārprotamus riskus tās pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2030. gadam,” norādīja Komisija.
“Tāpēc Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu, kas konstatē, ka Rumānija nav veikusi efektīvus pasākumus.”