NATO līderi ir vienojušies līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no savu valstu ekonomikas kopprodukta, pēc Donalda Trampa vairāku mēnešu spiediena.
ASV prezidents Hāgas samitā pieņemto lēmumu raksturoja kā “lielu uzvaru Eiropai un Rietumu civilizācijai”.
Kopīgā paziņojumā dalībnieki pauda vienotību cīņā pret “dziļām” drošības problēmām, īpaši izceļot “Krievijas radītos ilgtermiņa draudus” un terorismu.
NATO līderi atkārtoti apstiprināja savu “dzelzs nelokāmo apņemšanos” ievērot principu, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij novedīs pie visas alianses atbildes.
Tomēr paziņojumā nebija iekļauts Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodījums, kā tas bija pirms gada.
“Nevienam nevajadzētu apšaubīt mūsu spējas vai apņēmību, ja mūsu drošība tiktu apdraudēta,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. “Šī ir spēcīgāka, taisnīgāka un bīstamāka alianse, ko mūsu līderi ir sākuši veidot”.
ASV prezidents iepriekš, šķiet, bija uzdevis jautājumus par drošības garantiju, atsaucoties uz “dažādām Piektā panta definīcijām”. Taču Tramps pēc samita teica: “Es atbalstu [Piekto pantu], tāpēc esmu šeit.”
Vairāki līderi Hāgas samitu ir raksturojuši kā vēsturisku, un Rute sacīja, ka trešdien pieņemtie lēmumi ietvers turpmāku atbalstu Ukrainai, vienlaikus cenšoties panākt mieru.
Apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus 10 gadu laikā paredz, ka līdz 2035. gadam vismaz 3,5% no katras dalībvalsts IKP tiks novirzīti pamata aizsardzības izdevumiem, kā arī līdz 1,5% plaši definētai investīciju sērijai, kas ir vāji saistīta ar drošības infrastruktūru.
ASV prezidents samitu – pirmo, kurā viņš ir piedalījies kopš 2019. gada – nosauca par “lielu panākumu”.
Viņš iepriekš bija teicis, ka izdevumu palielināšana būtu “liela uzvara visiem, manuprāt. Drīz mēs tiksim izlīdzināti, un tā tam ir jābūt”.
Īpaši Spānija pirms sanāksmes iebilda pret 5% mērķi. Ekonomikas ministrs Karloss Kuerpo sacīja, ka Madride pieliek “milzīgas pūles”, lai sasniegtu 2,1% mērķi, un “diskusija par procentuālo daļu ir maldinoša”.
Kamēr līderi pulcējās tradicionālajai “ģimenes fotoattēlam”, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess šķita stāvam viens pats grupas tālākajā galā.
Neskatoties uz to, Sančess vēlāk parakstīja NATO paziņojumu, apgalvojot, ka Madridei ir “pietiekami, reāli un saderīgi” izpildīt savas saistības, vienlaikus maksājot mazāk.
Arī Beļģijas valdība bija paudusi iebildumus, taču premjerministrs Barts de Vēvers žurnālistiem sacīja, ka, lai gan tas nebūs viegli, “3,5% 10 gadu laikā ir reālistisks mērķis”.
Arī Slovākija bija paudusi bažas par lielo aizsardzības izdevumu pieaugumu, taču prezidents Pēters Pelegrīni norādīja, ka Bratislava netraucēs šim procesam.
Francijas prezidents Emanuels Makrons iebilda pret prezidenta Trampa tirdzniecības tarifu konfrontāciju ar Eiropas Savienību un aicināja panākt vienošanos.
“Mēs nevaram teikt viens otram, starp sabiedrotajiem, ka mums ir jātērē vairāk… un jāsāk tirdzniecības konflikts vienam pret otru, tam nav jēgas.”
Hāgas samits, kas sākās ar vakariņām otrdienas vakarā, kuras rīkoja karalis Vilems Aleksandrs un karaliene Maksima, ir samazināts, tāpēc trešdienas līderu sanāksme bija paredzēta tikai divarpus stundas.
Savā pēdējā paziņojumā NATO dalībvalstis uzsvēra savu apņemšanos sniegt atbalstu Ukrainai, “kuras drošība veicina mūsu drošību”, piebilstot, ka tiešie ieguldījumi Kijevas aizsardzībā un tās aizsardzības nozarē tiks iekļauti sabiedroto aizsardzības izdevumu novērtējumā.
Apvienotās Karalistes premjerministrs sers Kīrs Stārmers sacīja, ka NATO tagad ir tikpat aktuāla un svarīga kā jebkad agrāk: “Mēs dzīvojam ļoti nepastāvīgā pasaulē, un šodienas notikumi ir par NATO vienotību, šī spēka parādīšanu. Mēs esam lielāki nekā iepriekš, mēs esam stiprāki nekā iepriekš.”