Latvijas Bankas ekonomisti ir apkopojuši datus par to, kā iedzīvotāji veido savus ilgtermiņa uzkrājumus un kas viņus motivē tam pievērsties. Pētījums rāda, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā interese par privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanu ir ievērojami augusi.
Ja 2010. gadā šādus uzkrājumus veidoja samērā neliela daļa sabiedrības, tad tagad dalībnieku skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes. Tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības tajā, cik aktīvi krāj dažādu vecumu un ienākumu līmeņu cilvēki.
Interesanti, ka visstraujākais dalībnieku skaita pieaugums bija vērojams pirms 2018. gada nodokļu reformas. Toreiz valsts ieviesa vairākus ierobežojumus, kas padarīja uzkrāšanu mazāk pievilcīgu tiem, kuri sistēmu izmantoja tikai nodokļu optimizēšanai. Piemēram, tika noteikti griesti iemaksu summai, par kuru var saņemt nodokļu atmaksu, kā arī pagarināts minimālais līguma termiņš dzīvības apdrošināšanai.
Pirms šīm izmaiņām daudzi iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši 55 gadu vecumu, izmantoja sistēmu īstermiņa ieguvumam. Viņi veica iemaksas gada beigās, saņēma nodokļu atmaksu un drīz vien naudu izņēma. Tagad šāda iespēja ir ierobežota, un sistēma vairāk kalpo savam pamatmērķim – reālai uzkrājumu veidošanai vecumdienām. Pēc reformas ir redzams, ka turīgāko dalībnieku skaits ir nostabilizējies, bet arvien vairāk pievienojas cilvēki ar vidējiem un zemākiem ienākumiem.
Vecums un motivācija sākt krāt
Dati rāda, ka visaktīvāk par uzkrājumiem sāk domāt cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem. Tas ir saprotams, jo, tuvojoties pensijas vecumam, vēlme nodrošināt sev finansiālu stabilitāti kļūst arvien izteiktāka. Tomēr ekonomistus satrauc tas, ka jauniešu vidū dalībnieku skaits joprojām ir zems.
Ilgtermiņa uzkrājumu galvenais spēks ir laiks. Pat ja iemaksas sākumā ir pavisam nelielas, gadu gaitā tās var izaugt par nozīmīgu summu. Jaunieši bieži vien atliek šo lēmumu uz vēlāku laiku, lai gan tieši viņiem būtu vislielākās iespējas gūt maksimālu labumu no uzkrāšanas procesa. Ekonomisti uzsver, ka galvenais ir vienkārši sākt, jo pieredze rāda, ka ar laiku cilvēki iemaksu apjomu pakāpeniski palielina.
Vai uzkrājumi tiek veidoti tikai nodokļu dēļ
Pastāv uzskats, ka iedzīvotāji privātajos pensiju fondos iemaksā naudu tikai tāpēc, lai saņemtu nodokļu atmaksu no valsts. Pētījums gan liecina par ko citu – lielākā daļa dalībnieku iemaksā tik, cik atļauj viņu ikmēneša budžets, nevis cenšas sasniegt maksimālos nodokļu atvieglojumu griestus. Tikai aptuveni 2,5% no visiem dalībniekiem izmanto maksimālo pieejamo nodokļu atmaksu.
Pat tie iedzīvotāji, kuriem ir augstākie ienākumi, bieži vien iemaksā mazāk par 50 eiro mēnesī. Tas norāda uz to, ka cilvēki uzkrājumus veido piesardzīgi un atbilstoši savām reālajām iespējām. Tāpat ir novērots, ka ienākumu pieaugums ne vienmēr nozīmē tikpat strauju uzkrājumu pieaugumu. Ja cilvēka alga palielinās par 10%, viņa iemaksas pensiju fondā vidēji pieaug tikai par aptuveni 6%.
Jauno dalībnieku nozīme ilgtermiņā
Viens no svarīgākajiem secinājumiem ir par to, cik izšķirošs ir pats sākuma brīdis. Jaunie dalībnieki pirmajā gadā parasti iemaksā mazāku savu ienākumu daļu nekā tie, kuri krāj jau sen. Viņiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie šī procesa un pārliecinātos par tā jēgu. Tomēr aptuveni piecu gadu laikā viņu iemaksu līmenis izlīdzinās ar pārējiem.
Tas nozīmē, ka valsts politikai būtu svarīgāk veicināt jaunus cilvēkus vispār sākt uzkrāt, nevis tikai palielināt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri jau ir sistēmā. Ja izdosies padarīt uzkrāšanu par ikdienas paradumu plašākai sabiedrības daļai, ieguvums ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai nākotnē būs daudz lielāks. Uzkrāšanas sākšana ir kā pirmais solis, kas vēlāk dabiski noved pie stabilāka finanšu spilvena.