Degvielas cenu kāpums uzpildes stacijās ir kļuvis par vienu no apspriestākajām tēmām autovadītāju vidū. Galvenais iemesls šīm izmaiņām meklējams norisēs pasaules tirgos, kas tiešā veidā ietekmē situāciju arī Latvijā.
Lai saprastu, cik pamatots ir šis pieaugums, ir vērts apskatīties, kā īsti veidojas degvielas litra cena un kā mēs izskatāmies uz kaimiņvalstu fona. Latvijas Televīzijas veiktā analīze rāda, ka cenu svārstības Latvijā notiek visai strauji, reaģējot uz katru izmaiņu biržā.
Pēc pēdējiem Eiropas Komisijas datiem, benzīna cena Latvijā martā sasniedza 1,63 eiro litrā. Salīdzinot ar kaimiņiem, pie mums benzīns ir nedaudz dārgāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvieši par litru benzīna maksāja par aptuveni 6 centiem mazāk, savukārt igauņiem tas izmaksāja par 4 centiem lētāk nekā mums.
Ar dīzeļdegvielu situācija ir nedaudz citāda. Latvijā cena bija 1,79 eiro litrā, kas mūs ierindoja viduspozīcijā. Visvairāk par dīzeli nācās maksāt autovadītājiem Lietuvā, kur cena pārsniedza 1,9 eiro robežu, bet Igaunijā dīzeļdegviela bija vislētākā – tur cena noslīdēja pat zem 1,7 eiro par litru. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm lielā mērā skaidrojamas ar katras valsts iekšējo nodokļu politiku un tirgus konkurenci.
Kas slēpjas aiz benzīna cenas
Kad mēs samaksājam par litru benzīna 1,63 eiro, vairāk nekā puse no šīs summas – aptuveni 55% – aiziet valstij nodokļu veidā. Tas ietver akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tāpat cenā ir iekļauta neliela nodeva, kas paredzēta valsts naftas produktu drošības rezervju uzturēšanai, lai krīzes gadījumā Latvijai būtu degvielas krājumi.
Pati degvielas vērtība bez nodokļiem bija aptuveni 73 centi litrā. Interesanti, ka tikai vienas nedēļas laikā šī pašizmaksa pieauga par 10%. Tas sakrīt ar notikumiem starptautiskajās biržās, kur cena uz brīdi pārsniedza 3 dolārus par galonu. Tas apliecina, ka Latvijas degvielas tirgotāji seko līdzi pasaules tendencēm, tiesa, šis kāpums līdz patērētājiem nonāk ļoti ātri. Tāpēc arī radies teiciens, ka cenas aug kā raķete, bet lejup slīd pavisam lēnām.
Dīzeļdegvielas straujais lēciens
Dīzeļdegvielas cenu struktūra ir līdzīga, taču te nodokļu īpatsvars ir nedaudz mazāks – ap 47% no gala cenas. Tomēr tieši dīzeļdegvielas sadārdzinājums pēdējā laikā ir bijis īpaši jūtams. Tikai septiņu dienu laikā cena bez nodokļiem Latvijā pieauga no 75 līdz 95 centiem litrā, kas ir pamatīgs 27% kāpums.
Šāda strauja dārdzība liek valdībai domāt par risinājumiem. Viena no iespējām, kas tiek apspriesta, ir akcīzes nodokļa samazināšana. Dažas valstis, piemēram, Serbija, jau ir rīkojušās, uz laiku samazinot akcīzi par 20%, lai atvieglotu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Latvijā par šādu soli vēl tiek spriests, vērtējot, kā tas ietekmēs valsts budžetu un cik lielu atvieglojumu tas sniegs iedzīvotājiem pie uzpildes pistolēm.
Vai cenas turpinās augt
Degvielas tirgus ir ļoti atkarīgs no globālajiem notikumiem, un jebkura nestabilitāte pasaulē uzreiz atbalsojas cenās. Pašlaik situācija ir mainīga, un precīzi prognozēt, kas notiks pēc mēneša, ir grūti. Tomēr ir skaidrs, ka degvielas cena tiešā veidā ietekmē arī citu preču un pakalpojumu izmaksas, tāpēc šim jautājumam līdzi seko ne tikai autovadītāji, bet arī ekonomisti un politiķi.
Svarīgi saprast, ka degvielas cena nav atkarīga tikai no vietējiem tirgotājiem. Pat tad, ja viņi gribētu cenas turēt zemākas, iepirkuma cenas biržā diktē savus noteikumus. Galvenais jautājums paliek par to, cik elastīga būs valsts nodokļu politika, ja cenas turpinās sasniegt jaunus rekordus.