Sestdien visā Latvijas teritorijā tika novērots neierasti silts laiks, kā rezultātā visās 25 novērojumu stacijās tika fiksēti jauni gaisa temperatūras rekordi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka iepriekšējais 14. marta siltuma rekords, kas nepārspēts turējās 54 gadus, ir palicis pagātnē.
Augstākā temperatūra tika fiksēta Liepājā, kur termometra stabiņš pakāpās virs 17 grādu atzīmes. Šis siltuma vilnis ir skāris visu valsti, daudzviet labojot ne tikai konkrētās dienas, bet arī visas mēneša vidusdaļas siltuma rādītājus.
Jauni temperatūras maksimumi visā valstī
Līdz šim vēsturē siltākais 14. marts Latvijā bija tālajā 1972. gadā, kad Rīgā gaiss iesila līdz +13,6 grādiem. Šogad šis rādītājs tika pārspēts jau dienas pirmajā pusē. Līdz pēcpusdienai siltākā vieta Latvijā bija Liepāja, kur temperatūra sasniedza +17,1 grādu. Tas ir ievērojams lēciens, salīdzinot ar iepriekšējo gadu desmitu datiem.
Siltuma rekordi tika laboti pilnīgi visās novērojumu stacijās, kas ziņo par laikapstākļiem Latvijā. Tas nozīmē, ka siltais gaiss vienmērīgi aptvēra gan piekrastes rajonus, gan valsts iekšieni. Vairākās vietās, piemēram, Ainažos, Pāvilostā, Rucavā, Skultē un Ventspilī, fiksētie rādītāji bija tik augsti, ka tie kļuva par jauniem marta otrās dekādes siltuma rekordiem. Šāda situācija liecina par ļoti spēcīgu siltu gaisa masu ieplūšanu mūsu reģionā.
Marts kā rekordu mēnesis
Šī gada marts meteoroloģisko novērojumu vēsturē ieies ar neparasti lielu rekordu skaitu. Jau desmit marta dienās ir laboti siltuma rekordi, un kopējais jauno rekordu skaits ir sasniedzis 97. Tas ir neierasti liels apjoms vienam mēnesim, un tas norāda uz stabilu tendenci. Siltuma vilnis sākās vēl februāra beigās, kad 28. februārī tika fiksēti seši jauni siltuma rādītāji.
Gaisa temperatūras paaugstināšanās martā ietekmē arī dabas procesus, ko var pamanīt ikdienā. Lai gan marta saule parasti sāk sildīt pamazām, šī gada straujais siltuma pieaugums ir izteiktāks nekā parasti. Sinoptiķu apkopotie dati palīdz saprast, ka šādi laikapstākļi nav ikdienišķa parādība, bet gan izņēmums, kas fiksēts precīzos mērījumos.
Meteoroloģisko novērojumu nozīme
Precīzi mērījumi 25 stacijās visā Latvijā ļauj meteorologiem veidot objektīvu ainu par notiekošo. Katra stacija fiksē lokālās izmaiņas, taču kopējā statistika parāda, ka rekordi netiek laboti nejauši. 1972. gada rekords, kas savulaik tika uzstādīts Rīgā, ilgi kalpoja par atskaites punktu pavasara agrumam. Tagadējās izmaiņas rāda, ka siltuma periodi kļūst intensīvāki.
Datu apkopošana turpinās, un katra šāda diena papildina vēsturisko arhīvu. Šie fakti palīdz labāk izprast klimata svārstības un to, cik neprognozējami mēdz būt Latvijas pavasari. Lai gan +17 grādi marta vidū rada patīkamu pavasara sajūtu, no dabas pētnieku viedokļa tas ir signāls par neierasti aktīviem atmosfēras procesiem virs mūsu reģiona.
Būtu interesanti redzēt, vai arī mēneša otrā puse turpinās šo rekordu sēriju vai arī gaidāma atgriešanās pie ierastākas temperatūras.